AUTOGĒNAIS TRENIŅŠ
psihoterapijas metode: cilvēks ar pašiedvesmu un muskuļu atslābināšanu ietekmē savu veģetatīvo nervu sistēmu un psihisko darbību. Autogēnais treniņš pazīstams vairākās valstīs ar dažādiem nosaukumiem (progresējošā relaksācija, psihoterapija ar dekontraktāciju, psihotonizējošie treniņi u.c). Cilvēku apmāca, kā, intensīvi koncentrējot uzmanību, organismā izraisīt siltuma sajūtu, locekļu muskuļu atslābināšanos un reizē ar to stabila mierīguma sajūtu. Pēc sistemātiskiem treniņiem kļūst iespējams zināmā mērā regulēt organisma veģetatīvās norises, palielināt savaldīšanās un garīgās koncentrēšanās spējas, atbrīvoties no lieka psihiska sasprindzinājuma; cilvēkam attīstās un nostiprinās pašregulācijas mehānismi, spēja kontrolēt savas motoriskās, veģetatīvās un psihiskās reakcijas.
Autogēno treniņu lieto galvenokārt neirožu un psihopātijas ārstēšanai gan kā patstāvīgu metodi, gan kombinācijā ar citām terapeitiskām metodēm (medikamentozo, fizikālo un darba terapiju, ārstniecisko fizkultūru). Autogēnā treniņa efektivitāte atkarīga no slimības klīniskajām izpausmēm, slimnieka nervu sistēmas īpatnībām, gribasspēka un attieksmes pret ārstēšanos. Autogēnā treniņa priekšrocības salīdzinājumā ar citām psihoterapijas metodēm ir tās, ka cilvēks pats aktīvi piedalās vingrinājumos. Autogēnā treniņa metodes slimniekiem apgūstamas tikai pēc ārsta ieteikuma un ārsta vadībā. Vēlāk vingrinājumus var izdarīt patstāvīgi. Veseli cilvēki autogēno treniņi var lietot, lai disciplinētu sevi, attīstītu savaldīšanos. Autogēno treniņu var izmantot sportā, lai atbrīvotos no «starta drudža», īsā laika sprīdī labi atpūstos un maksimāli koncentrētu spēkus.
