ATEROSKLEROZE
Ar šo terminu parasti apzīmē locekļu artēriju aterosklerozi, kas izraisa locekļu maģistrālo artēriju sašaurināšanos vai noslēgšanos (obliterāciju). Cēloņi tie paši, kas aterosklerozei citos asinsvados. Obliterējošā ateroskleroze ir biežākā no slimībām, kuras rada locekļu arteriālās ainsapgādes nepietiekamību. Vīrieši saslimst daudz biežāk nekā sievietes. Parasti slimība sākas pēc 45-50 g. vecuma, taču dažreiz saslimst arī jaunāki cilvēki. Slimības process lokalizējas galvenokārt augšstilba artērijās, nedaudz retāk iegurņa artērijās, vēl retāk apakšstilba artērijās. Bieži ir daudzu artēriju aterosklerotisks bojājums.
Slimības pirmā pazīme parasti ir stiprs nogurums vai sāpes slimās kājas muskuļos staigājot. Pēc īsas atpūtas sāpes pāriet un slimnieks atkal var pastaigāt. Bez sāpēm nostaigājamās distances garums ir saistīts ar kājas asinsvadu bojājuma smagumu. Slimībai raksturīga arī slimās kājas salšana. Vēlāk sāpes slimās kājas pēdā vai pirkstos var būt arī miera stāvoklī. Šīs sāpes kļūst sevišķi stipras tad, ja nepietiekamas asinsapgādes dēļ pirkstos vai pēdā izveidojas čūlas. Dažreiz rodas pat pirkstu vai pēdas audu atmirums - gangrēna. Ļoti raksturīga slimības pazīme ir artēriju pulsa pavājināšanās vai zudums perifērijas virzienā no locekļa maģistrālās artērijas sašaurinājuma vai aizsprostojuma vietas. Diagnozi precizē ar angiogrāfiju.
Ārstēšana. Obliterējošās aterosklerozes slimniekam jāārstējas tāpat kā citu aterosklerozes formu gadījumā. Nedrīkst smēķēt. Jānēsā ērti apavi, ziemā jāvalkā siltas zeķes, katru dienu jāmazgā kājas. Jāsargājas no pēdu izsutuma, noberzumiem un traumām, jo pēdas un pirkstu ādas bojājumi šiem slimniekiem slikti dzīst un nereti pārvēršas čūlās. Slimības sākumā, kad miera stāvoklī vēl nav sāpju, ieteicams daudz staigāt, lai kājās uzlabotos asinsrite. Dažos gadījumos var izdarīt bojāto maģistrālo artēriju rekonstruktīvu operāciju.
