ATEROSKLEROZE
hroniska artēriju slimība, kam raksturīga lipoīdu nogulsnēšanās artēriju sienas iekšējā slānī un saistaudu savairošanās asinsvadu sienā. Ateroskleroze visvairāk bojā lielās un vidējās artērijas (elastīgā tipa artērijas, pie kurām pieder aorta, sirds vainagartērijas, kā arī smadzeņu, nieru un apzarņa artērijas). Ateroskleroze ir ļoti izplatīta. Tā var sākties jau 30-40 g. vecumā bez manāmām pazīmēm, bet parasti rada traucējumus 50-60 g. vecumā. Aterosklerozes izcelsmē svarīga nozīme ir dzīves veidam un uzturam.
Ar aterosklerozi vairāk slimo cilvēki, kuru uzturā ir daudz enerģētiski bagātu produktu, it īpaši dzīvnieku tauku, kā arī cukura. Agrākais uzskats, ka lipoīdi nogulsnējas artēriju sienas iekšējā slānī galvenokārt sakarā ar šo vielu daudzuma palielināšanos asinīs, pēdējā laikā atmests, jo noskaidrots, ka jau pirms lipoīdu nogulsnēšanās atrodamas pārmaiņas asinsvadu sienas olbaltumvielu sastāvā un ir palielināta asinsvadu caurlaidība. Visstraujāk un plašākā apjomā ateroskleroze attīstās tad, ja ir arteriālā hipertensija (paaugstināts arteriālais spiediens), jo šādos gadījumos artēriju sienām ir pastiprināta slodze.
Aterosklerozes izcelsmē svarīga nozīme ir arī iedzimtām vielmaiņas īpatnībām un traucējumiem, kas saistīti ar asins recēšanas paātrināšanos. Aterosklerozes sākumā, kad tai vēl nav jūtamu pazīmju, artēriju sienās jau ir olbaltumvielu maiņas traucējumi. Pēc tam vietās, kur artēriju sienas iekšējais slānis bojāts, nogulsnējas lipoīdi; vēlāk tur ieaug saistaudi un izveidojas aterosklerotiskā panga (sabiezējums). Šo pangu skaits var būt neliels, bet to var būt arī ļoti daudz. Pangai sairstot, artērijas sienā rodas audu bojājums jeb aterosklerotiskā čūla, kas parasti sarētojas un pārkaļķojas. Šādi bojātās artērijas kļūst neelastīgas un sašaurinās, tomēr dažās vietās tās var arī paplašināties.
Aterosklerozes klīniskā aina atkarīga no tā, kurā ķermeņa daļā artērijas vairāk bojātas. Vispirms ateroskleroze sākas aortā (20-30 g. vecumā vai agrāk), bet tas, it īpaši agrīnā stadijā, manāmus traucējumus nerada. Visvairāk traucējumu rada sirds un smadzeņu ateroskleroze. Sirds vainagartēriju ateroskleroze ir viena no bīstamākajām aterosklerozes formām (skatīt sirds išēmiskā slimība). Tai progresējot, izveidojas kardioskleroze. Ar smadzeņu artēriju aterosklerozi visbiežāk slimo cilvēki pēc 60 g. vecuma. Raksturīgākās pazīmes ir atmiņas traucējumi. Slimnieki labi atceras bērnības un jaunības notikumus, bet neatmin vēlākus, pat iepriekšējo dienu notikumus. Parasti samazinās garīgās darbaspējas un interešu loks, bieži rodas reibonis, troksnis ausīs, nervozitāte, slikts miegs naktī un miegainums dienā. Spilgtāk iezīmējas rakstura īpašības (skopais kļūst vēl skopāks, pļāpīgais - vēl pļāpīgāks), var pievienoties pat t.s. vecuma plānprātība. Smadzeņu asinsrites traucējumu dēļ var rasties insults.
Ar kāju artēriju aterosklerozi biežāk slimo vīrieši, it īpaši smēķētāji, parasti pēc 50 g. vecuma. Raksturīgākās pazīmes ir sāpes ikros. Tās periodiski uznāk staigājot, bet pēc apstāšanās pāriet (intermitējošā klibošana). Aterosklerozei progresējot, kājā var rasties slikti dzīstoša čūla vai gangrēna.
Ārstēšana. Jānovērš nervu sistēmas pārslodze. Nepieciešams pareizs darba un atpūtas režīms un pietiekams miegs (vismaz 8 stundas). Cilvēkiem, kam ir ateroskleroze, ieteicams viegls fizisks darbs, fizkultūras nodarbības. Jālieto vispusīgs uzturs, kurā ir pietiekami daudz olbaltumvielu (liesa gaļa, biezpiens), dārzeņu un augļu, bet ierobežots dzīvnieku tauku un cukura daudzums. Nedrīkst smēķēt un lietot alkoholiskus dzērienus. Aterosklerozes rašanos aizkavē vitamīni, it īpaši С, E un В grupas vitamīni. No medikamentiem lieto līdzekļus, kas ietekmē tauku maiņu, kā ari joda preparātus. Profilakse. Jāievēro pareizs darba, atpūtas un uztura režīms.
