ASINSVADU BOJĀJUMU RADĪTĀS PSIHOZES
psihiski traucējumi, kuru cēlonis ir galvas smadzeņu asinsvadu ateroskleroze, hipertoniskā slimība u.c. sirds un asinsvadu slimības. Psihožu intensitāte ne vienmēr atbilst asinsvadu bojājumu pakāpei. Sākumstadijā izveidojas astēnijai un neirozei līdzīgi traucējumi. Raksturīgas ir galvassāpes, kas pārsvarā lokalizējas pieres un pakauša apvidū un izstaro uz pleciem un muguru. Rodas miega traucējumi, palielināta nogurdināmība, reibonis. Pastiprināta uzbudināmība izpaužas nespējā savaldīties. Mainās cilvēka raksturs, saasinās agrākās rakstura īpašības, rodas emocionāla labilitāte (raudulīgums, sentimentalitāte, straujas garastāvokļa maiņas). Sašaurinās uzmanības apjoms, pasliktinās atmiņa, kļūst grūtāk mainīt ierasto dzīves stereotipu. Tomēr saglabājas spēja saskatīt un pareizi vērtēt pārmaiņas savā veselības stāvoklī. Tālākā slimības gaita norisinās viļņveidīgi, ar uzlabošanos un pasliktināšanos. Iespējami ilgstoši periodi, kad psihiski traucējumi paliek tādi paši vai pat samazinās. Ja slimība progresē, var rasties plānprātība.
Iespējamas psihozes, kas saistītas ar apziņas traucējumiem (visbiežāk delīrijs, amence, apziņas krēsla). Tās parasti rodas pēkšņi, kad traucēta galvas smadzeņu asinsrite. Dažreiz var būt depresija kopā ar astēniju. Asinsvadu bojājumu radītās psihozes gaitā murgi parasti cieši saistās ar situāciju, ir tuvi ticamībai un sistematizēti. Ārstēšanā lieto vispārspēcinošu terapiju, sirds un asinsvadu līdzekļus, neiroleptiskos līdzekļus un antidepresantus. Darbaspējīgiem slimniekiem ieteicams piemērots darbs bez pārslodzes, ievērojot, ka viņiem ir grūti pārslēgties, piemēroties jaunam, kaut arī vieglākam darbam. Nepieciešama pietiekama atpūta, jānovērš miega traucējumi.
