ASINIS
šķidri audi ar izteiktu trofisku funkciju un aizsargfunkciju. Asinis veido apmēram 7% cilvēka masas; 70 kg smagam cilvēkam vidēji ir 5-5,5 l asiņu. Asinis sastāv no plazmas un formelementiem. Plazma ir bezkrāsains, viskozs šķidrums, kurā 90-93% ir ūdens. Plazmas sausnes lielākā daļa (7-8%) ir olbaltumvielas: albumīni, globulīni un fibrinogēns. Bez tam tajā atrodas arī ogļhidrāti, tauki, vitamīni, hormoni, minerālvielas un vielmaiņas produkti. γ un daļēji arī β globulīnu vidū ir imūnvielas (antivielas). Fibrinogēns piedalās asins recēšanā, pārvērzdamies nešķīstošā fibrīnā. Ja no plazmas atdala fibrinogēnu, iegūst asins serumu, kas nesarec. Plazmas olbaltumvielu lielāko daļu sintezē aknas. Ja aknu šūnas bojātas, olbaltumvielu daudzums asins plazmā samazināts.
Asins formelementi ir eritrocīti, leikocīti un trombocīti.
Eritrocīti ir ļoti diferencētas, nelielas (diametrs vidēji 7,5 μm) diskveida šūnas bez kodola ar abpusēji ieliektu virsmu. Pieaugušam vīrietim vienā mm3 asiņu ir 4,5-5 milj. eritrocītu, bet sievietei - 4-4,5 milj. Eritrocīti satur apmēram 60% ūdens un 40% sausnes. Atsevišķi svaigi eritrocīti ir iedzelteni, bet daudzi kopā piešķir asinīm sarkano krāsu. To nosaka īpašs dzelzi saturošs elpošanas pigments - hemoglobīns, kas veido apmēram 95% eritrocītu sausnes. Hemoglobīns plaušu kapilāros viegli savienojas ar skābekli un veido oksihemoglobīnu. Audos skābeklis atbrīvojas un tiek izmantots oksidācijas procesiem, bet hemoglobīns ar eritrocītiem atgriežas atpakaļ uz plaušām. Tādējādi eritrocītu galvenā funkcija ir skābekļa pārnešana. Eritrocīti pārnes arī ogļskābo gāzi no audiem uz plaušām vai nu karbonātu veidā, vai arī saistītu pie hemoglobīna globīndaļas. Eritrocīti ir ļoti elastīgi, tāpēc viegli iziet cauri kapilāriem, kuru diametrs mazāks par paša eritrocīta diametru. Eritrocīti ir jutīgi pret osmotiskā spiediena maiņu. Hipertoniskā šķīdumā tie sarūk, bet hipotoniskā šķīdumā uzbriest. Rezultātā pārplīst eritrocīta apvalks un hemoglobīns pāriet asins plazmā - noris hemolīze. To var radīt arī vielas, kas bojā eritrocīta apvalku. Normāli eritrocītu mūžs ilgst līdz 120 dienām. Tie attīstās sarkanajās kaula smadzenēs (skatīt asinsrade), bet noārdās galvenokārt liesā. Eritrocītu skaitam un hemoglobīnam samazinoties, rodas mazasinība (skatīt anēmija). Eritrocītu olbaltumvielu uzbūves īpatnības ir asins grupu pamatā.
Leikocīti ir daudzveidīgas, kustīgas šūnas ar kodolu. Tie var iziet cauri kapilāru sienai apkārtējos saistaudos un tur aktīvi pārvietoties. Sevišķi daudz leikocītu koncentrējas iekaisuma perēklī, kur tie satver un sagremo svešķermeņus. Leikocītu mūžs ilgst no pāris dienām līdz vairākām nedēļām. Veselam pieaugušam cilvēkam vienā mm3 asiņu normāli ir 4500- 8000 leikocītu. Dažādu faktoru ietekmē leikocītu skaits stipri svārstās, tā palielināšanās ir leikocitoze, samazināšanās - leikopēnija. Leikocītus iedala graudainajos leikocītos jeb granulocītos, kuriem citoplazmā specifiskas olbaltumvielu granulas, un bezgraudainajos leikocītos jeb agranulocītos, kam tādu granulu nav. Granulocītus pēc granulu spējas krāsoties ar skābām, bāziskām vai neitrālām krāsām iedala eozinofilos, bazofilos un neitrofilos. Agranulocītus savukārt iedala limfocītos un monocītos. Pēc lieluma izšķir trejādus limfocītus - mazos, vidējos un lielos. Lielie limfocīti parasti atrodami tikai asinsrades orgānos. Asinīs biežāk ir mazie un vidējie limfocīti; tiem apaļš, kompakts kodols, ko apņem citoplazmas slānis. Pēc mūža ilguma limfocītus iedala 2 grupās: vienu limfocītu mūžs ilgst 3-8 dienas, citu - līdz 200 dienām. Pēc attīstības limfocītus iedala В limfocītos (attīstās sarkanajās kaula smadzenēs), un T limfocītos (attīstās aizkrūtes dziedzerī); tie piedalās organisma imūnreakcijās. Monocīti ir vislielākie asins formelementi (līdz 20 μm diametrā) ar dažādas formas kodolu. Leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību izsaka leikocitārā formula. Tai liela nozīme slimību diagnostikā. Pieaugušam cilvēkam normāla leikocitārā formula ir šāda: neitrofili 50-70% , eozinofili 2-4% , bazofili 0,5-1%, limfocīti 20-30%, monocīti 4-8% . Trombocīti jeb asnītes ir vismazākie (2-4 μm) asins formelementi. Tie veidojas sarkanajās kaula smadzenēs no megakariocītu (milzu šūnu) citoplazmas. Normāli vienā mm3 asiņu ir 200 000-300 000 trombocītu. To funkcija saistīta ar asins recēšanu.
Plūzdamas pa sīki sazarotu asinsrites sistēmu, asinis nodrošina organismā vielmaiņu. No gremošanas trakta uzsūktās barības vielas asinis vispirms aiznes uz aknām un no turienes iznēsā pa visu organismu; apgādā audus ar nepieciešamo skābekli, ko uzņem caur plaušu alveolu sienu. Savukārt audu izdalīto ogļskābo gāzi u.c. vielmaiņas produktus asinis aiznes uz vietām, kur tie izdalās no organisma (uz plaušām, nierēm u.c).
Asinis iznēsā pa visu organismu arī bioloģiski aktīvas vielas - hormonus, kas kopā ar nervu sistēmu regulē orgānu darbību. Infekciju slimību laikā asins plazmā rodas īpašas aizsargvielas antivielas, kas neitralizē iekļuvušo mikroorganismu kaitīgo darbību. Pēc pārciestas infekciju slimības vai aizsargpotēšanas antivielas asins plazmā saglabājas noteiktu laiku, bet dažreiz pat visu mūžu, pasargājot organismu no jaunas saslimšanas ar attiecīgo infekciju slimību (izveidojas imunitāte). Aizsargfunkciju veic arī leikocīti, kas iznīcina organismā iekļuvušos mikrobus (skatīt fagocitoze). Asinīm svarīga nozīme arī organisma termoregulācijā. Att.
