Ārsti grozījumus likumā pagarinātā normālā darba laika samazināšanai dēvē par plāksteri pagaidu risinājumam
Rīga, 29.jūn., LETA. Ārsti, arodbiedrību un asociāciju pārstāvji nav apmierināti ar grozījumiem likumā pagarinātā normālā darba laika samazināšanai, dēvējot to par īslaicīgu risinājumu ilgstošai problēmai.
Kā šodien preses konferencē skaidroja advokāts Ivo Klotiņš, vairākas fiziskās un juridiskās personas 5.aprīlī vērsās Satversmes tiesā (ST) ar pieteikumu par Ārstniecības likuma normu attiecībā uz virsstundu darbu, kas no 1.jūlija no likuma tiks izslēgta.
ST esot norādījusi, ka šis pieteikums bija sarežģīts un ir bijis nepieciešams pagarināt tā skatīšanas termiņu. Vēlāk gan sekoja atteikums ierosināt lietu, bet lieta tika ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma.
Klotiņš atgādināja, ka paralēli darbu pie grozījumiem likumā sāka Saeima, no likuma izslēdzot ST apstrīdēto normu, līdz ar to situācija ar konkrēto pieteikumu palika interesanta. Advokāts gan uzsvēra, ka ar veiktajiem grozījumiem juridiski nekas nav atrisināts.
Latvijas Ķirurgu asociācijas prezidents Haralds Plaudis preses konferencē sacīja, ka asociācija aicinās biedrus ievērot likumā noteikto, proti, atteikties no pagarinātā normālā darba laika, jo vēlas, lai tiktu ievērots vienlīdzības princips. Arī viņš piebilda, ka ārstus ļoti samulsināja grozījumi, kas stāsies spēkā no 1.jūlija.
Savukārt Bērnu slimnīcas bērnu ķirurgu arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Ģirts Aleksejevs izteicās, ka viņam ST lēmums neierosināt lietu bija pārsteigums, jo pēc juridiskajiem apsvērumiem pieteicēji rīkojās pareizi, turklāt viņš personīgi neredz pamatu vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā šā jautājuma risināšanai.
Izsakoties par Saeimā pieņemtajiem likuma grozījumiem, viņš pauda, ka tie kalpo kā īslaicīgs risinājums ilgstošai problēmai - tie ir kā plāksteris, kas rod pagaidu risinājumu.
Arī Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule norādīja, ka, raugoties uz likumā noteikto 1,1 koeficientu, ko piemēros par pārsniegto normālo darba laiku, "gribas izmisumā saukt, ko jūs darāt". Ārste arī uzsvēra, ka valsts nekādā veidā nevarēs īstenot nevienu demogrāfijas politiku, ja nebūs dzemdību speciālistu. Bažas par savu nozari pauda arī Latvijas Mākslīgās asinsrites asociācijas prezidents Normunds Sikora, norādot, ka Latvijā ir tikai apmēram astoņi speciālisti, kuri veic šādas funkcijas, līdz ar to ir risks, ka personāls būs izsīcis, kas savukārt apdraudēs sirds ķirurgu darbu.
"Es pašos pamatos ar bažām raugos uz to, ka valstī, kur tiek pieņemta nodokļu reforma, ir nesaprotams veselības nozares finansējums," klātesošajiem sacīja Rīgas Dzemdību nama ārsts un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas biedrs Vija Veisa, papildinot, ka ir vajadzīga konsekventa rīcība par turpmākajiem gadiem, jo nav arī skaidrības par algām. "Tas, ka mediķi arvien uzstājīgāk paudīs savas prasības un vajadzības, ir neizbēgami," pauda Veisa.
Jautāti par veselības ministres Andas Čakšas darba novērtējumu, klātesošie atzina, ka ministre pavisam noteikti ir neapskaužamā situācijā, Veisai piebilstot, ka ir jāsaprot, ka ministre risina jau gadu desmitiem samilzušas problēmas. Arī Plaudis izteicās, ka diez vai kāds no klātesošajiem gribētu būt Čakšas vietā patlaban.
Jau ziņots, ka Saeima pirms pāris nedēļām galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem. Tās stāsies spēkā 1.jūlijā.
Pārejas periodā no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā - 50 stundas, bet 2019.gadā - 45 stundas nedēļā.
Darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu. Šogad tas būs 1,1, 2018.gadā - 1,2, bet 2019.gadā - 1,35. Līdz šim ārstniecības personai varēja noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot darba samaksu tikai ārstniecības personai noteiktās darba algas apmērā. Pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem finansēs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, paredz 30.maijā Ministru kabineta sēdē atbalstītais Finanšu ministrijas priekšlikums.
Savukārt ST 10.maijā ierosināja lietu "Par Ārstniecības likuma" normas atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam pēc tiesībsarga Jura Jansona pieteikuma.
Apstrīdētā norma noteica, ka, ja ārstniecības personai noteikts pagarināts normālais darba laiks, darba samaksu par darbu laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, nosaka proporcionāli darba laika pieaugumam ne mazāk kā noteiktās stundas vai dienas algas likmes apmērā, bet, ja nolīgta akordalga - atbilstoši akorddarba izcenojumam par paveiktā darba daudzumu.
