ĀRPUSDZEMDES GRŪTNIECĪBA
apaugļotas olšūnas attīstīšanās ārpus dzemdes dobuma. Visbiežāk tā ir olvadā (apmēram 98,5%). Ārpusdzemdes grūtniecība var lokalizēties arī dzemdes rudimentārajā ragā, vēdera dobumā, olnīcā.
Cēloņi: olvadu sašaurināšanās pēc iekaisumslimībām (nereti pēc gonorejas), dzimumorgānu infantilisms, dzemdes un tās piedēkļu audzēji, dzemdes attīstības traucējumi, nepareiza dzemdes guļa. Samērā bieži ārpusdzemdes grūtniecība rodas pēc aborta, kad dzemdes sienas traumas vai iekaisuma dēļ sašaurinās olvadu ieeja dzemdes dobumā un tāpēc ir apgrūtināta apaugļotās olšūnas iekļūšana dzemdē. Ja ārpusdzemdes grūtniecība noris olvadā, grūtniecības pazīmes ir tādas pašas kā normālā grūtniecībā. Taču dzemdes palielināšanās (sakarā ar to, ka grūtniecība neattīstās dzemdes dobumā) neatbilst grūtniecības laikam. Nereti rodas asiņaini izdalījumi. Apaugļotajai olšūnai attīstoties, olvada sienas tiek izstieptas un bojātas, un visbiežāk 5.-7. grūtniecības nedēļā olvada ārpusdzemdes grūtniecība izbeidzas, plīstot olvadam vai arī placentai atslāņojoties no olvada sienas. Gan vienā, gan otrā gadījumā sākas iekšēja asiņošana vēdera dobumā. Sievietei tad pēkšņi rodas asas sāpes vēdera lejasdaļā, āda kļūst bāla, pārklājas ar aukstiem sviedriem, pulss ir ātrs, vāji pildīts, asinsspiediens strauji krītas, nereti zūd samaņa. Ja tūlīt nesniedz medicīnisko palīdzību, sieviete var iet bojā no akūtas mazasinības.
Ārstēšana tikai ķirurģiska - olvadu izoperē. Pēc tam ilgstoši jāārstē otrs olvads, lai novērstu atkārtotu ārpusdzemdes grūtniecību.
Profilakse. Jāseko meitenes vispusīgai attīstībai, lai laikus novērstu infantilismu. Jāārstē dzimumorgānu iekaisumi; jāizvairās no abortiem. Menstruācijai aizkavējoties, jāgriežas pie ginekologa. Att.
