Ar īpašu mākslas murāli vērš uzmanību - sirds veselība ir mūsu pašu rokās
Sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā, 2022. gadā tās bija iemesls nāvei 52 % gadījumu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija[1]. Vismaz ceturto daļu no visām ar sirds veselību saistītām nāvēm iespējams novērst,[2] ieviešot izmaiņas dzīvesveidā, savlaicīgi diagnosticējot slimības riskus un nepieciešamības gadījumā uzsākot atbilstošu ārstēšanu.
Lai veicinātu izpratni par sirds un asinsvadu slimībām, kā arī zema blīvuma holesterīna, stresa, smēķēšanas un pasīva dzīvesveida ietekmi uz veselību, jauno mākslinieku radošās izpausmes namā “Mmāja” tiks atklāta īpaša sirds telpa “Sirds sarunas”. Tajā savu roku pielicis laimetīgās mākslas meistars Mārtiņš Aizpurvs, radot sirds veselībai veltītu murāli, tādējādi akcentējot, ka ikviena cilvēka rokās ir pats īpašākais – viņa paša sirds. Telpas apmeklētājiem būs ne tikai iespēja apskatīt mākslinieka radīto performanci, bet arī atstāt paliekošu novēlējumu savai sirdij uz “Sirds sarunu” sienas.
Sirdij veltītās daiļrades atklāšana notiks ar ekspertu sarunu 26. oktobrī, pulksten 14.00, MMājā, Elizabetes ielā 2, 2. stāvā.
Tajā varēs noskaidrot ne tikai iemeslus, kas noved līdz infarktam, kā arī citām sirds un asinsvadu saslimšanām, bet arī pazīmes, kas liecina, ka sirdij steidzami nepieciešama jūsu palīdzība. Pasākumā izskanēs stāsti arī par to, kā ikdienas pilsonis, reizēm pašam nemanot, kļūst par sirds un asinsvadu slimību pacientu.
Pasākumā piedalīsies:
- Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs, profesors Pēteris Stradiņš,
- Sirds ķirurģijas rezidente Nikola Serģe,
- Pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa,
- Telpas “Sirds sarunas” mākslinieks Mārtiņš Aizpurvs.
Rīgas Laika MMājas sirds istabu “Sirds sarunas” atbalsta “Novartis” un pacientu biedrība ParSirdi.lv. MMāja izveidota par godu žurnāla "Rīgas Laiks" 30 gadu jubilejai.
[1] SPKC Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze
[2] SPKC aprēķini, izmantojot OECD/Eurostat metodoloģiju