Aptauja: Slīkšanu piedzīvojis katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs

59% Latvijas iedzīvotāju nav pārliecināti par savu peldētprasmi un 12% peldēt neprot vispār, liecina AAS BALTA (PZU grupa) aptaujas* rezultāti.  49% aptaujāto pie ūdens vai ūdenī ir piedzīvojuši kādu nepatīkamu starpgadījumu, bet 24% jeb gandrīz katrs ceturtais ir slīcis pats. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem ik gadu Latvijā noslīkstot dzīvību zaudē vairāk nekā 100 cilvēku, un pat ar labu peldētprasmi var nepietikt, lai glābtu dzīvību – uz un pie ūdens jebkurā situācijā jāievēro īpaša piesardzība.

Pērn Latvijas ūdenstilpēs noslīkuši 125 cilvēki, to skaitā 5 bērni līdz 14 gadu vecumam. Vīrieši slīkst biežāk – apmēram divas trešdaļas no visiem noslīkušajiem. Iespējams, vīrieši ir pārgalvīgāki un biežāk pārvērtē savas spējas. To rāda arī aptauja – 35% vīriešu uzskata, ka peld ļoti labi un ūdenī jūtas pilnīgi droši, kamēr tik pārliecinošu pašvērtējumu sniedz vien 20% sieviešu. Tāpat katrs desmitais vīrietis uzskata, ka nav nozīmes tam, kur un kādos apstākļos peldēties.

SPKC statistika ir saudra: vairums noslīkušo no ūdenstilpēm tiek izcelti peldsezonas laikā no maija līdz septembrim, visvairāk – jūnijā un jūlijā, ierindojot Latviju vienā no bēdīgajām pirmajām vietām Eiropas Savienības statistikā.

“Aptaujas dati ir visai līdzīgi kā pirms diviem gadiem, kad veicām līdzīgu pētījumu, un tas norāda, ka sabiedrības izpratne par peldētprasmes stiprināšanu un drošu uzvedību pie ūdens nav uzlabojusies. Atpūta pie ūdens ir saistīta ar paaugstinātu bīstamību ne tikai nepietiekamas peldētprasmes dēļ, bet arī tāpēc, ka iespējams gūt dažādas traumas, kas palielina noslīkšanas risku. Mazāk zināmās peldvietās nepatīkamus pārsteigumus var sagādāt akmeņi, svešķermeņi ūdenstilpes gultnē, tā pēkšņi var strauji padziļināties vai, gluži pretēji, izrādīties pārāk sekla, kas sevišķi bēdīgi beidzas tiem, kuri lec uz galvas ūdenī. Šādas rīcības negatīvās sekas redzam arī mēs, apdrošinātāji, ik gadu saņemot vairākus atlīdzību pieteikumus par nopietnām traumām un diemžēl arī nāves gadījumiem – šogad tādu ir jau trīs. Tāpēc ikreiz ir jāparūpējas par savu drošību, izvēloties tikai labi zināmu peldvietu, atturoties no lēcieniem ūdenī un nekad nedodoties peldēt vienatnē,” saka BALTA personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Kā satraucošs vērtējams fakts, ka katrs piektais (19%) aptaujātais peld vietās, kur nav citu cilvēku, un norāda, ka peldvietai un apstākļiem uzmanību nepievērš. Pozitīvi, ka salīdzinājumā ar 2020. gadu par 5% audzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzīst, ka vienmēr izvēlas labi pazīstamas ūdenstilpes – uz to norāda 74% aptaujāto.

Apkopojot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta datus (NMPD) par šī gada pirmajiem sešiem mēnešiem, jāsecina, ka šogad ūdeņi prasījuši jau ap 70 dzīvību. NMPD brigādes devušās uz 24 izsaukumiem, kad pēc slīkšanas cilvēkam vairs nav iespējams palīdzēt, savukārt VUGD tikai peldsezonā vien (kopš 15. maija) no ūdens izcēlis 27 bojāgājušus cilvēkus. Dažādas nelaimes uz ūdens notiek arī citos apstākļos, ne tikai peldoties, – apgāžas laivas, cilvēki ielūst ledū utt. 

”Aptauja rāda, ka 14% aptaujāto izvēlas peldvietu, kur strādā glābējs, iepriekš uz to norādīja par procentu mazāk. Lai arī tas ir nieks, tomēr gribētu cerēt, ka sabiedrībā kaut nedaudz pieaug vēlme atpūsties iespējami drošākā vidē. Ja vien glābēju skaits peldvietās pieaugtu, cilvēki izvēlētos drošas pludmales. Tādēļ aicinu pašvaldības ierīkot aizvien vairāk glābēju posteņus,” aptaujas datus komentē biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze.

Eksoperti aicina izvēlēties tikai oficiālās peldvietas un ievērot vēl dažus vērtīgus drošības noteikumus.

• Ja esi pārkarsis, ūdenī ej lēnām, lai nebūtu straujas ķermeņa temperatūras maiņas, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus;
• Ne mirkli nenovērs uzmanību no bērna! Ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt – bērns savas peldēšanas spējas var pārvērtēt, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties;
• Neesi pārdrošs – neriskē! Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību;
• Atceries, ka piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matrači, bumbas u. c.) ir tikai rotaļlietas, nevis peldēšanas aprīkojums;
• Bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī, jāvelk speciāla peldveste;
• Jau iepriekš ar bērniem pārrunā, kā rīkoties situācijā, ja notikusi nelaime;
• Ņem vērā, ka bīstamākās traumas tiek gūtas, lecot ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta, tāpēc, pirms to dari, izvērtē, vai to tiešām vajag;
• Vizinoties ar laivu vai nodarbojoties ar ūdenssporta veidiem, velc glābšanas vesti! Neaizmirsti to uzvilkt arī bērnam;
• Vienmēr pieskatiet viens otru, lai nelaimes gadījumā varētu savlaicīgi palīdzēt;
• Nepeldies viens! Ja ūdenī radīsies problēmas, līdzās nebūs neviena, kas varētu palīdzēt;
• Nepeldies stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā;
• Nekad nedodies peldēt, ja esi lietojis alkoholu;
• Ārkārtas situācijā zvani 112.

* Aptauju pēc BALTA pasūtījuma veicis "Norstat" 2022. gada jūlijā, aptaujājot 1004 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.