Biežākie Latvijas iedzīvotāju plaušu veselības problēmu simptomi pēdējo trīs gadu laikā ir akūts klepus (18%), elpas trūkums un aizdusa (16%), zaļas, dzeltenas vai cita toņa krēpas (12%), kā arī sēkšana (10%), sāpes krūtīs (10%), hronisks klepus (8%) un asiņainu izdalījumu atkrēpošana (1%). Savukārt 43% aptaujāto pēdējo trīs gadu laikā ar plaušu veselības problēmu simptomiem saskārušies nav, bet vēl 10% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts jaunākajos BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas veikti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

Interesanti, ka ar akūtu klepu pēdējo trīs gadu laikā visbiežāk saskārušies jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (26%), kam seko iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem (22%) un iedzīvotāji no 35 līdz 44 gadiem, savukārt visretāk ar akūtu klepu pēdējo trīs gadu laikā ir saskārušies seniori (13%).

Kādas ir izplatītākās plaušu saslimšanas?

Astma –  bieži sastopama hroniska plaušu saslimšana, kas var sākties jau bērnībā.

Astmu var provocēt alergēni (ziedputekšņi, putekļi, dzīvnieku spalvas un citi), piesārņots gaiss, kā arī vīrusu saslimšanas. Astmas simptomi ir sauss klepus, elpas trūkums un sēkšana krūtīs.

HOPS jeb hroniski obstruktīvā plaušu slimība – tās dēļ sašaurinās elpceļi un tiek traucēta skābekļa piegāde organismam. Slimības raksturīgākie simptomi ir elpas trūkums un klepus ar krēpām no rītiem. Slimība sākas pakāpeniski, sākotnēji bez simptomiem, bet laika gaitā pieaug elpas trūkums, kas būtiski pasliktina dzīves kvalitāti. Šī slimība visbiežāk ir raksturīga smēķētājiem.

Plaušu karsonis – plaušu iekaisums jeb pneimonija, tas var gūt gan vīrusa izcelsmes (gripa, Covid-19),gan bakteriāla infekcijas izraisīta saslimšana (bieži pneimokoks).

Plaušu vēzis – visaugstākais risks saslimt ar plaušu vēzi ir smēķētājiem.

Cistiskā fibroze – reta, iedzimta hroniska slimība, kurai raksturīga biezu krēpu veidošanās, ilgstošs klepus, aizkavēta augšana, kā arī biežas bakteriālas infekcijas, kas noved pie smagas elpošanas mazspējas.

Riska grupas, saslimšanas pazīmes un riska faktori

Ģimenes ārste Zane Zitmane norāda, ka biežākie plaušu slimību riska faktori ir smēķēšana, tostarp pasīvā, iedzimtība, kā arī darba apstākļi, kuri saistīti ar piesārņojumu, izplūdes gāzēm, putekļiem, dūmiem un ķīmiskām vielām. Tādēļ plaušu slimībām īpaši pakļauti ir smēķētāji, tai skaitā pasīvie, kā arī cilvēki, kas strādā vietās, kur ir piesārņots gaiss, piemēram, būvnieki. Ārste skaidro, ka par plaušu slimību esamību var liecināt smakšanas lēkmes, ilgstošs klepus, elpas trūkums, sēkšana, pārmērīgs nogurums, zilgana āda vai lūpas, kā arī pirksti var iegūt bungvālīšu formu, bet nagi kļūt līdzīgi pulksteņa stiklam.

Profilakse un ieteikumi

Veselības monitoringa dati atklāj, ka plaušu veselības uzlabošanai 66% iedzīvotāju nesmēķē, 60% regulāri uzturas svaigā gaisā, 45% cenšas neuzturēties smēķētāju tuvumā, 32% regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, 16% izvairās no auksta gaisa, bet 10% šajā ziņā neko īpašu nedara. Ārste  uzsver, ka plaušu veselības uzlabošanai ir ieteicams atmest smēķēšanu un katru dienu vismaz 60 minūtes nodarboties ar fiziskām aktivitātēm (vēlams svaigā gaisā). Tāpat viņa atgādina, ka iespēju robežās ir jāizvairās no vietām, kur ir liels izplūdes gāzu īpatsvars, dūmi, putekļi un ķīmiskas vielas, kā arī ieteicams regulāri vēdināt telpas, nededzināt aromātiskās sveces un nelietot sintētiskus gaisa atsvaidzinātājus.