Aptauja: 89% Latvijas iedzīvotāju mēdz saskarties ar miega traucējumiem
Aptuveni trešā daļa cilvēka dzīves tiek pavadīta miegā – procesā, kas ir būtisks imunitātes, kā arī fiziskās un garīgās labsajūtas priekšnoteikums. Tomēr jaunākie BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka 89% Latvijas iedzīvotāju mēdz saskarties ar bezmiegu vai miega traucējumiem (bieži – 16%, dažkārt – 36%, reti – 37%), kamēr ar šādu problēmu nesaskaras tikai 10% aptaujāto. Tāpat pētījumā secināts, ka visbiežāk iedzīvotāji vidēji naktī miegā pavada septiņas stundas (42%). Piecas stundas vai mazāk naktī miegā pavada 5%, sešas stundas – 18%, astoņas stundas – 30%, deviņas stundas vai vairāk – 5%, bet konkrētu atbildi nespēja sniegt 1% aptaujāto.
Pētījumā atklāts, ka 33% aptaujāto katru vai gandrīz katru nakti pamostas, lai padzertos vai dotos uz tualeti, 17% šo nolūku vadīti mostas pāris reizes nedēļā, 15% pāris reizes mēnesī, 18% retāk nekā pāris reizes mēnesī, savukārt 14% respondenti snieguši atbildi, ka naktī minēto iemeslu dēļ nekad nemostas. Iegūtie dati parāda, ka, palielinoties vecumam, iedzīvotāji naktī mostas biežāk. Piemēram, vecumā no 64-75 gadiem 66% mostas katru vai gandrīz katru nakti, lai aizietu uz tualeti vai padzertos. Vecuma grupā no 55-63 gadiem šis rādītājs ir 46%, vecumā no 45-54 gadiem – 26%, starp iedzīvotājiem vecumā no 35-44 gadiem 22%, savukārt vecuma grupās 25-34 un 18-24 šie rādītāji ir attiecīgi 17% un 13%.
Miega neatsveramā nozīme
Cilvēks nevar iztikt bez miega, jo tā ir viena no fizioloģiskajām vajadzībām. Miegs un tā kvalitāte ietekmē gan fizisko, gan arī garīgo labsajūtu. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka miegā organisms atpūšas, tiek apstrādāta dienā uztvertā informācija, svarīgāko saglabājot, bet nevajadzīgo izdzēšot jeb aizmirstot. Ar apziņu saistītā psihiskā darbība izslēdzas, bet aktivizējas organisma iekšējie atjaunošanās un vajadzīgo vielu uzkrāšanas procesi. Speciāliste norāda, ka ilgstoša neizgulēšanās (vismaz trīs mēnešus) pavājina imunitāti, paaugstina dažādu saslimšanu riskus, sākot no dažādiem vīrusiem, līdz pat sirds slimībām, diabētam un citām problēmām. Nepietiekams miegs nozīmē, ka organismam nepietiek laika atjaunoties, kā rezultātā rodas nespēks, grūtības koncentrēties, izteiktas garastāvokļa svārstības un nomāktība.
Cik stundas ieteicams pavadīt miegā?
Miega ilgums katram cilvēkam var būt individuāls, tomēr vidēji pieaugušam cilvēkam vajadzētu gulēt septiņas līdz astoņas stundas diennaktī. Senioriem šis laiks var būt īsāks – ap piecām sešām stundām. To, cik daudz miega nepieciešams katram cilvēkam, ietekmē ne vien fizioloģiskas vajadzības, bet arī tas, kāds ir darbs (fizisks vai garīgs), cik daudz ir fizisko aktivitāšu un citi faktori. Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka tieši vecāka gadagājuma cilvēki biežāk norādījuši, ka guļ mazāk. Piemēram, vecumā no 64-75 gadiem 22% aptaujāto norādījuši, ka katru nakti vidēji guļ sešas stundas vai mazāk, kamēr vecuma grupā 18-24 šādu atbildi sniedza 14% aptaujāto.
Kādi faktori ietekmē miega kvalitāti?
Ģimenes ārste skaidro, ka miega kvalitāti ietekmē vairāki faktori – miega režīms, pirmsmiega rituāli, fizisko aktivitāšu daudzums, matrača un spilvena piemērotība, kā arī gaisa temperatūra. Tāpat istabā nedrīkstētu būt pārāk gaišs un trokšņains. Attiecībā uz miega režīmu 40% aptaujāto gulēt dodas ap 23:00, 25% ap 24:00, 21% ap 22:00, savukārt 9% gulēt dodas 01:00 vai vēlāk, kā arī 3% pulksten 21:00 vai agrāk. Saistībā ar mošanos no rīta 36% snieguši atbildi, ka parasti to dara ap 07:00, 31% ap 06:00, 14% ap 08:00, 10% pulksten 05:00 vai agrāk, savukārt 7% mostas 09:00 vai vēlāk. Ārste norāda, ka svarīgākais ir tas, cik daudz laika tiek atvēlēts miegam. Ir cilvēki, kas nevar izgulēties, ja nav devušies gulēt laicīgi, tomēr citi jūtas labāk, ja gulēt iet vēlu un vēlu arī ceļas.
Tāpat eksperte norāda, ka īsi pirms došanās gulēt ieteicams doties pastaigā svaigā gaisā. Vēlams ieviest arī kādus rituālus pirms miega, piemēram, lasīt grāmatu, lai organisms jau laikus var atslābt un būtu vieglāk aizmigt. Ļoti svarīgi būtu ik dienu (arī brīvdienās) mosties un doties gulēt vienā un tajā pašā laikā. Liela nozīme ir arī miega videi – matracim un spilvenam jābūt ērtam un piemērotam individuālajām vajadzībām, istabai jābūt klusai un tumšai, vēlamā gaisa temperatūra istabā ir 18°C.
Sekošana miega kvalitātei
Pasaulē aizvien lielāku popularitāti iegūst dažādas viedierīces, kas ļauj mērīt miega kvalitāti un sekot līdzi miega cikliem. Veselības monitoringā atklāts, ka kopumā 22% aptaujāto ar aktivitāšu mērītāju vai sporta pulksteni mēdz sekot līdzi miega kvalitātei (6% to dara regulāri, 6% dažkārt, bet 10% reti). Visbiežāk ar dažādu viedierīču palīdzību miega kvalitātei seko līdzi jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Kopumā 36% šīs grupas respondentu norādījuši, ka miega kvalitātes mērīšanai izmanto aktivitāšu mērītājus vai sporta pulksteņus.
Ko pirms gulētiešanas nebūtu ieteicams darīt?
Dienas otrajā pusē nevajadzētu lietot kofeīnu saturošus dzērienus (kafiju, stipru tēju, enerģijas dzērienus). Stundu pirms gulētiešanas nevajadzētu skatīties telefona vai datora ekrānā, jo to radītā zilā gaisma traucē organismam dabiski izstrādāt miega hormonu melatonīnu un var radīt grūtības aizmigt. Nav ieteicams arī skatīties televizoru vai spēlēt videospēles. Pirms došanās gulēt nebūtu vēlams arī pārēsties, jo tas ne vien traucēs aizmigt, bet arī radīs pastiprinātu slodzi gremošanas sistēmai, kam naktī būtu jāatpūšas, nevis jāstrādā pastiprinātā režīmā.
