Aptauja: 69% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem ir liekais svars

Vērtējot savu svaru, 69% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem ir liekais svars (31% – nedaudz palielināts svars, 38% – ievērojami palielināts svars), 25% savu svaru vērtē kā optimālu, bet vēl 5% savs svars šķiet nepietiekams, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa jaunākajos datos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Speciālisti skaidro, ka liekais svars ne vien paaugstina dažādu slimību riskus, bet arī nopietni ietekmē cilvēka pārliecību un emocionālo labsajūtu.

Paaugstinātam svaram paaugstināti veselības riski!

Liekā svara parādīšanos var sekmēt vairāki faktori. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka liekais svars rodas mazkustīga dzīvesveida rezultātā ar nepareiziem ēšanas paradumiem un nepietiekamu miegu. Tāpat jāņem vērā iedzimtība – bērnam, kura vienam no vecākiem ir aptaukošanās, ir 40% iespēja ciest no aptaukošanās, savukārt, ja abi vecāki ir aptaukojušies, šī varbūtība ir pat 80%, norāda ārste. Liekā svara rezultātā var veidoties virkne veselības problēmu:

• sāpes locītavās, īpaši ceļos,
• paaugstināts asinsspiediens un citas sirds slimības,
• apgrūtināta elpošana, tā var izraisīt arī galvassāpes un miegainību,
• onkoloģiskas saslimšanas,
• 2. tipa cukura diabēts.

Ārste atgādina, ka optimālā svara robežu noteikšanai visbiežāk tiek izmantots ķermeņa masas indekss (ĶMI). To aprēķina, svaru (kg) dalot ar augumu (m) kvadrātā – ĶMI = svars (kg) : augums (m)2. Vienlaikus speciāliste vērš uzmanību uz to, ka ķermeņa masas indekss var uzrādīt lieku ķermeņa masu arī muskuļotiem cilvēkiem, kam nav liekā svara.

Liekā svara psiholoģiskās sekas

Paaugstināts svars būtiski ietekmē ne vien fizisko, bet arī emocionālo un psiholoģisko labsajūtu. Liekais svars var radīt negatīvu iespaidu uz personas pašvērtējumu, veicināt sociālo izolēšanos un depresiju. To pastiprina mūsdienās dominējošais uzskats, ka pievilcīgs un veiksmīgs ir tieši tievs cilvēks, skaidro psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis. Saistībā ar ēšanas paradumiem eksperts norāda: ja cilvēks ēd pārmērīgi daudz vai arī tieši pretēji – ļoti maz, tas liecina par kādu saslimšanu vai arī psiholoģiskām problēmām. Ēšanas traucējumi var liecināt par depresijas, trauksmes neirozi, atkarību un daudzu citu psihisku traucējumu esamību. Speciālists uzsver, ka šādos gadījumos noteikti jāizvairās no pašpārmetumiem par liekā svara esamību, jo pārmērīga sevis kritizēšana vai noniecināšana trauksmi tikai pastiprina. Ir svarīgi sevi pieņemt, tostarp arī ar nelielu lieko svaru, bet vienlaikus meklēt risinājumus, kā atrast interesantas un patīkamas fiziskās aktivitātes un saprast paaugstinātas vai pazeminātas apetītes cēloņus. Tāpat ir svarīgi nebaidīties lūgt apkārtējo palīdzību – vērsties gan pie speciālistiem, gan arī tuviniekiem, lai saņemtu lielāku psiholoģisko atbalstu cīņā ar liekajiem kilogramiem un zemo pašvērtējumu. 

Riska grupā bērni un seniori

Veselības monitoringa dati liecina, ka, pieaugot iedzīvotāju vecumam, pieaug respondentu īpatsvars, kas savu svaru vērtē kā paaugstinātu. Starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 48% uzskata, ka viņiem ir paaugstināts svars (31% – nedaudz paaugstināts, 17% –  izteikti paaugstināts), vecumā no 25 līdz 34 gadiem šis rādītājs ir 61% (31% – nedaudz paaugstināts, 30% – izteikti paaugstināts), savukārt vecāka gadagājuma respondentu vidū (no 64 līdz 75 gadiem) kopumā 79% savu svaru vērtē kā paaugstinātu (32% – nedaudz paaugstināts, 47% – izteikti paaugstināts). Ārste skaidro, ka novecošanās rezultātā palēninās vielmaiņa, kā arī samazinās vajadzība uzņemt enerģiju, tomēr liela daļa cilvēku saglabā tādus pašus ēšanas paradumus kā pirms tam, proti, uzņem pārāk daudz kaloriju, uzturā iekļaujot baltmaizi, margarīnu un pārāk maz dārzeņu. Tāpat gados vecākiem pacientiem liekais svars varētu rasties, jo dažādu iemeslu dēļ ir maz fizisku aktivitāšu. Otra riska grupa ir bērni – saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, aptuveni ceturtajai daļai sākumskolas bērnu Latvijā ir liekais svars. Jāuzsver, ka tieši šajā laika posmā bērniem nostiprinās uztura un fizisko aktivitāšu paradumi, tāpēc vecākiem un skolotājiem ir jārūpējas, lai bērni jau no mazotnes apzinātos veselīga dzīvesveida nozīmi un to veidojošos elementus.

Veselīga uztura nozīme

Ārste uzsver, ka svara samazināšanai būtiskākie faktori ir tieši fiziskās aktivitātes un uzturs, tomēr svara samazināšanas plāna izstrādē ir vēlams konsultēties ar ārstu. Lai panāktu pārmaiņas un zaudētu lieko svaru, dienā ir jāuzņem mazāk kaloriju, nekā tiek patērēts. Organisms vidēji dienā patērē apmēram 1200 kalorijas, kurām pieskaitās vēl aptuveni 500-600 kalorijas atkarībā no fiziskajām aktivitātēm un to intensitātes. Ārste skaidro, ka visas kalorijas nevajadzētu uzņemt vienā ēdienreizē – veselīgāk ir ēst četras piecas reizes dienā, bet mazākās un vieglākās porcijās. Tāpat jāizvairās no trekniem ēdieniem, balto miltu produktiem (piemēram, baltmaize, bulciņas, pica), saldumiem, cukurotiem dzērieniem, kā arī jāierobežo alkoholisko dzērienu patēriņš. Tā vietā ieteicams ēst vairāk dārzeņu, baltos miltu izstrādājumus aizstāt ar pilngraudu produktiem un ikdienā lietot pietiekamu daudzumu ūdens.

Atbilde liekajam svaram meklējama kustībās

Aptaujas dati parāda, ka iedzīvotāji, kuri regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, retāk savu svaru vērtē kā paaugstinātu. Respondentu vidū, kuri katru dienu nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, 37% savu svaru vērtē kā optimālu, savukārt starp iedzīvotājiem, kuri ar fiziskām aktivitātēm nenodarbojas, šādu atbildi sniedza tikai 21%.

Lai pievērstos aktīvam dzīvesveidam, ikdienas paradumus var sākt mainīt pakāpeniski, piemēram, mašīnas vietā braukt ar velosipēdu vai iet kājām, lifta vietā izvēlēties kāpnes. Ja ir ļoti liels liekais svars, labāk sākt ar pastaigām ātrā tempā (pieci kilometri 40 minūtēs vismaz trīs reizes nedēļā) vai nūjošanu. Svara zaudēšanai efektīva ir arī skriešana, peldēšana, dejošana un aerobika. Ārste atgādina, ka strauja svara zaudēšana organismam var radīt ievērojamu stresu, izraisot galvas reiboņus, nespēku, matu izkrišanu un trauslus nagus. Veselīga svara zaudēšana ir mīnus 0,5 līdz viens kilograms nedēļā. Ļoti strauji zaudējot svaru, ir diezgan liela iespēja, ka zaudētie kilogrami drīz atgriezīsies. Jāsaprot, ka uztura un fizisko aktivitāšu paradumi ir jāmaina pavisam, nevis īslaicīgi. Tiklīdz cilvēks atgriežas pie vecajiem paradumiem, atgriežas arī zaudētie kilogrami.

Riskus rada arī nepietiekams svars!

Pētījuma rezultāti parāda, ka 5% Latvijas iedzīvotāju savu svaru vērtē kā nepietiekamu. Īpaši augsts šis rādītājs ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem (11%), kā arī no 25 līdz 34 gadiem (8%). Nepietiekams svars var izraisīt nogurumu, nespēku, galvas reiboņus, ādas problēmas un dzelzs deficītu. Ārste skaidro, ka nepietiekams svars var būt iedzimts, bet tas var liecināt arī par dažādām slimībām. Tāpēc, dodoties pie ģimenes ārsta, par to noteikti ir jāinformē. Lai iegūtu optimālu svaru, dienā jāapēd par aptuveni 500 kcal vairāk, nekā tiek patērēts. Arī šajā gadījumā vēlams ēst četras piecas reizes dienā, respektīvi, papildus brokastīm, pusdienām un vakariņām jāieturas vēl divas reizes ar vieglākām uzkodām (salātiem, musli, glāzi svaigi spiestas sulas, vrapu u. tml.). Ieteicams ēst vairāk gaļas un zivju produktu. Tomēr arī pacienti, kas vēlas panākt svara pieaugumu, nedrīkst aizrauties ar pusfabrikātiem un saldumiem, jo tie var izraisīt citas veselības problēmas. Turklāt jāatceras, ka arī svara pieaudzēšanai svarīgas ir fiziskās aktivitātes.

Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.