APENDICĪTS
aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums. Izplatīts dažāda vecuma cilvēkiem, bet galvenokārt 20-40 g. vecumā. Cēlonis nav pilnīgi noskaidrots. Ierosinātāji ir strutas radošie mikrobi (stafilokoki un streptokoki), zarnu nūjiņas un anaerobi, kas mīt uz zarnu gļotādas (galvenokārt aklās zarnas) arī veseliem cilvēkiem.
Nereti apendicīts sākas vai paasinās pēc tam, kad gremošanas trakts noslogots ar dzīvnieku olbaltumvielām (gaļa, zivis). Akūts apendicīts parasti sākas ar asām sāpēm labajā apakšējā vēdera daļā, bet sākumā var būt arī sāpes ap nabu, virs tās vai arī pa visu vēderu. Pēc dažām stundām sāpes lokalizējas labajā sānā, vēdera apakšējā daļā. Raksturīgi, ka sāpes dažu stundu laikā kļūst stiprākas un paasinās, cilvēkam izdarot kustības vai klepojot. Dažreiz ir slikta dūša un vemšana, parasti slimības pirmajās stundās; t° parasti paaugstināta (37,5-38,5°), bet atsevišķos gadījumos var būt arī normāla. Rodas aizcietējums, un gāzes tiek aizturētas, tomēr dažreiz var būt arī caureja (sevišķi vasarā).
Bērniem un veciem cilvēkiem akūts apendicīts var norisināties arī citādi. Bērniem t° var būt augstāka, bet sāpes vēderā mazākas, veciem cilvēkiem ļoti smags apendicīts var būt bez paaugstinātas t° un ar nelielām sāpēm. Ja akūta apendicīta operācija kādu apstākļu dēļ atlikta un iekaisums mazinājies, tas pēc kāda laika var atkal atkārtoties - rodas t.s. hroniskais apendicīts. Lēkmju starplaikā sāpes var pilnīgi izzust vai arī ir pastāvīgas nelielas sāpes aklās zarnas apvidū, slikta dūša, dažreiz aizcietējums. Atkārtotas apendicīta lēkmes parasti noris smagāk un biežāk rada komplikācijas. Dažreiz var būt arī sākotnēji hronisks apendicīts, kam raksturīgas pastāvīgas sāpes aklās zarnas apvidū un dažādi gremošanas traucējumi (slikta dūša, aizcietējums).
Ārstēšana. Ja sākušās sāpes vēderā, nekavējoties jāgriežas pie ārsta. Ja ir aizdomas par apendicītu, ļoti bīstami lietot caurejas līdzekļus, nepieciešamības gadījumā var izdarīt klizmu. Nedrīkst likt termoforu uz vēdera un lietot pretsāpju līdzekļus, jo siltums paātrina iekaisuma procesa attīstību, bet pretsāpju līdzekļi traucē slimības noteikšanu. Apendicītu ārstē ķirurģiski (parasti pēc operācijas slimnieks ātri un pilnīgi izveseļojas). Ja operāciju izdara novēloti (t.i., ne pirmajās 24 stundās), var rasties dažādas bīstamas komplikācijas - vēderplēves iekaisums (peritonīts), iegurņa abscess, zarnu aizsprostojums. Tāpēc visiem apendicīta slimniekiem jāatrodas ķirurga uzraudzībā.
Profilakse. Uzturā kopā ar dzīvnieku olbaltumvielām (gaļu, zivīm) pietiekamā daudzumā jālieto arī vieglāk gremojamo piena produktu olbaltumvielas, kā arī dārzeņi un augļi; nedrīkst pārslogot zarnas ar lielu uztura daudzumu. Jāgādā, lai regulāri izietu vēders.
