APAKŠŽOKĻA LOCĪTAVAS IEKAISUMS
var būt reimatisma, poliartrīta, strutojošas infekcijas, retāk specifiskas infekcijas, traumas gadījumā. Akūto apakšžokļa locītavas iekaisumu parasti rada trauma vai apkārtējo audu infekcija - flegmonas, vidusauss iekaisums vai pieauss siekalu dziedzera iekaisums. Locītavā asas sāpes, kas izstaro uz ausi, mutes atvēršana apgrūtināta un sāpīga, t° paaugstināta. Novājinātiem bērniem akūtais apakšžokļa locītavas iekaisums var radīt ankilozi un sejas deformāciju. Hroniskajam apakšžokļa locītavas iekaisumam raksturīgas ilgstošas sāpes locītavā un pieauss apvidū, reibonis, galvassāpes, apgrūtināta mutes atvēršana, knakšķēšana u.c. trokšņi.
Cēlonis - distrofiskas pārmaiņas locītavas skrimšļos (artroze), kuras radījis reimatisms vai poliartrīts, kā arī ilgstoša pārslodze (vairāku dzerokļu trūkums, nepareizs sakodiens, sliktas zobu protēzes). Ārstē ar medikamentiem, fizioterapiju, apakšžokļa kustības ierobežo (izgatavo jaunas zobu protēzes), lai atjaunotu pareizu sakodienu. Ja apakšžokļa locītavas iekaisumu izraisījis reimatisms vai poliartrīts, ārstē pamatslimību.
Profilakse. Laikus ārstēt infekcijas perēkļus (mandeles, zobus), protezēt zobus, bērniem ārstēt sakodiena anomālijas.
