AMPUTĀCIJAS STUMBRS
locekļa daļa, kas palikusi pēc tā perifēriskās daļas zaudēšanas (amputācijas) vai arī radusies sakarā ar piedzimtu locekļa neizveidošanos. Pēc amputētās locekļa daļas izšķir pēdas, apakšstilba, pleca, pirkstu amputācijas stumbru. Amputācijas stumbram ir liela nozīme locekļa funkcijas atjaunošanā ar protezēšanu. Mūsdienu protezēšanas tehnika dod iespēju izgatavot protēzes visiem amputācijas stumbriem, tomēr protezēšanas rezultāti labāki, ja amputācijas stumbrs ir garāks. Tāpēc, izdarot amputāciju, svarīgi ir maksimāli saglabāt dzīvotspējīgos mīkstos audus un locekļa skeletu. Dažreiz amputētā kaula galā rodas kaula izaugumi - osteofīti. Tie traumē amputācijas stumbra mīkstos audus, nervus, un protezēšana kļūst ļoti grūta vai pat neiespējama; tad nepieciešama papildu operācija. Osteofīti nerodas pēc osteoplastiskas amputācijas, kad amputēto kaulu nosedz ar kaula plāksnīti vai kaula daļu (piem., pēc Pirogova amputācijas metodes).
Ja slimnieks pēcoperācijas periodā neievēro ārsta ieteikto režīmu, var rasties amputācijas stumbra pēcamputācijas kontraktūra - kustību apjoms vienā vai vairākās locītavās kļūst ierobežots, un palikusī locekļa daļa fiksējas protezēšanai neizdevīgā stāvoklī. Vesels amputācijas stumbrs parasti nav sāpīgs. Tomēr atsevišķos gadījumos ir t.s. fantoma sāpes (skatīt fantoma sajūtas), kas var būt tik spēcīgas (kauzalģija), ka protezēšana nav iespējama. Fantoma sāpes atkarīgas galvenokārt no amputācijas stumbra pārgriezto nerva galu sadzīšanas īpatnībām.
Pēc amputācijas palikusī locekļa daļa pakāpeniski atrofējas. Šajā laikā notiek amputācijas stumbra veidošanās, kas ilgst 1 g. pēc operācijas. Amputācijas stumbra apkārtmērs kļūst nemainīgs; tas ir nepieciešams nosacījums pastāvīgas protēzes izgatavošanai. Izgatavot pastāvīgu protēzi pirms amputācijas stumbra galīgas izveidošanās nedrīkst, jo, locekļa atrofijai turpinoties, protēze drīz vien kļūst vaļīga un sāk traumēt amputācijas stumbru. Pēc rokas amputācijas saglabātās locekļa daļas veidošanās noris ātrāk. Amputācijas stumbra veidošanās notiek ātrāk un labāk, ja protezēšanu izdara jau slimnīcā (tūlīt pēc brūces sadzīšanas un šuvju noņemšanas) ar ārstnieciskajām pagaidu ģipša protēzēm. Šādas protēzes ir viegli izgatavojamas un ērtas. Tās lietojot, amputācijas stumbra pilnīga izveidošanās ilgst apmēram 2-3 mēnešus.
Pēdējā laikā praksē ieviešas ekspresprotezēšanas metode: operāciju zālē tūlīt pēc operācijas pie amputācijas stumbra piestiprina ģipša protēzi. Pēc 2-3 dienām slimniekam atļauj celties un staigāt ar kruķiem. Šāds protezēšanas veids pozitīvi ietekmē slimnieka psihi, kā arī veicina amputācijas stumbra sadzīšanu un ātrāku izveidošanos.
Svarīgs protezēšanas noteikums ir amputācijas stumbra regulāra kopšana. Jārūpējas, lai nerastos ādas noberzumi, tulznas, strutaini iekaisumi u.tml. Vismaz reizi dienā protēze jānoņem, amputācijas stumbrs jānomazgā siltā ūdenī ar ziepēm un jānoslauka rupja auduma dvielī. Ja amputācijas stumbrs pastiprināti svīst, pēc mazgāšanas lieto 0,5% formalīna šķīdumu vai odekolonu. Sausa āda ar tieksmi uz plīsumiem pēc mazgāšanas jāieziež ar vazelīnu, glicerīnu vai augu eļļu. Izsitumi jāiepūderē ar talku. Ādas strutaina iekaisuma gadījumā jāgriežas pie ārsta. Amputācijas stumbram nepieciešamas regulāras gaisa, gaismas un saules peldes. Pirms protēzes lietošanas amputācijas stumbram uzvelk sausu, tīru pārvalku.
