Jāņos 45% pilngadību sasniegušie aptaujātie iedzīvotāji dzers alu, 25% citus alkoholiskos dzērienus, savukārt bezalkoholiskos dzērienus no aptaujātajiem izvēlēsies 39%, noskaidrots „Mēness aptiekas” un  pētījumu aģentūras „Norstat” veiktajā aptaujā.

Vīrieši Jāņos būs lielāki alus cienītāji nekā sievietes –  61% aptaujāto vīriešu apliecināja, ka izvēlēsies dzert tieši alu, bet sieviešu vidū šādu atbildi sniedza 31%. Visiecienītāk dzert alu Jāņos būs vecuma grupā no 40-49 gadiem – šādu atbildi apstiprināja 51% šīs vecuma grupas respondentu. Taču arī pārējās vecuma grupās alus būs gandrīz tikpat populārs, kā arī vienlīdz iecienīts šis dzēriens būs katrā no Latvijas reģioniem – vidēji 45% katrā no tiem Jāņos izvēlēsies malkot alu. 

Mazāk populāra iedzīvotāju izvēle Jāņos būs citi alkoholiskie dzērieni. Piemēram, jaunākajā 18-29 vecuma grupā salīdzinoši ar citām vecuma grupām tieši citi bezalkoholiskie dzērieni biežāk minēti kā tie, kas Jāņos tiks lietoti – 33% jauno cilvēku snieguši šādu atbildi. Attiecīgi 60-74 gadu vecuma grupā to iespējamā lietošana minēta vismazāk – tikai 19%, kamēr pārējās vecuma grupās vidēji no 21%-29%. Salīdzinoši Pierīgā citu alkoholisko dzērienu lietošana būs plašāka nekā citos reģionos, un to apstiprinājuši 30% šī reģiona respondentu. 

Pirms sākt svinēt Jāņus ar alus kausu rokās, “Mēness aptieka” aicina iepazīt saldā, putojošā miestiņa dabu, lai sadzīvotu draudzīgi, un tas nekļūtu par ienaidnieku. 

Vai mērenībā var būt ieguvumi? 

Dzerot alu ar mēru (tāpat kā, piemēram, vīnam), tam, principā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību. Lai gan zinātne nenoliedz šādus apgalvojumus, jāpatur prātā, ka alus lietošana nav viennozīmīgi laba veselībai. 

"Pierādījumi liecina, ka jebkura veida alkohols var paaugstināt labā holesterīna līmeni," stāsta „Mēness aptiekas” farmaceite  Ērika Pētersone. „Ja mēs apskatām alus sastāvu, tajā esošie apiņi, raugs un graudi nodrošina ogļhidrātus, nelielu daudzumu B vitamīna un kālija, un abi šie mikroelementi daļai no mums trūkst, un tiek nepietiekami uzņemti, kaut gan kālijs atrodams augļos, dārzeņos, bet Latvijā iedzīvotāji tos uzņem  nepietiekami.  Tāpat alu var uzskatīt par magnija, kalcija, fosfora, niacīna, folātu un, atkarībā no krāsas dažas alus šķirnes ir arī antioksidantu avotu. Jo tumšāks ir alus, jo vairāk tajā mēdz būt antioksidantu. Kā zinām, antioksidanti cīnās ar brīvajiem radikāļiem jūsu organismā, samazinot hronisku slimību un dažu vēža veidu risku. Izklausās tik labi, vai ne? Bet ir viens iebildums! Nemaz nav laba ideja uzņemt uzturvielas dzerot alu vai citus alkoholiskos dzērienus, ar mērķi gūt labumu veselībai – tam domāti veselīga uztura ieteikumi un aptiekas plaukti! Tāpat arī – ja jūs alkoholu nelietojiet, lielākā daļa veselības ekspertu, tai skaitā farmaceiti, to neieteic sākt.”

Laba veselība nav iegūstama, lietojot alkoholu! Te vietā atgādināt, ka pārāk liels alkohola patēriņš grauj veselību un nevajadzētu pārsniegt pieļaujamo devu, kas ir viena glāzi dienā sievietēm un divas glāzes vīriešiem, proti, 340 ml parastā alus. „Nedrīkstam aizmirst, ka nekontrolēta alkohola lietošana palielina aknu vēža, cirozes, alkoholisma un aptaukošanās risku,” brīdina Veselības centru apvienības sertificētā uztura speciāliste Anita Baumane. „Tāpat ievērojami palielinās insulta, hroniskas hipertensijas, svara pieauguma, resnās zarnas un krūts vēža risks.”

Par alu – potenciālie ieguvumi veselībai

Kā minējām, alus ir var būt vitamīnu un minerālvielu avots, un dažas tā šķirnes satur arī antioksidantus. Pētījumi apstiprina vairākus iespējamos ieguvumus veselībai, dzerot mērenu daudzumu alus.

Zemāks sirds slimību risks. Vairāki pētījumi liecina, ka viena līdz divu alus glāžu izdzeršana dienā var palīdzēt samazināt sirds slimību risku. Faktiski alus var būt tikpat efektīvs vispārējās sirds veselības uzlabošanā kā vīns ar salīdzināmu alkohola līmeni. Kādā citā novērojumu pētījumā atklājās, ka viena alus glāze dienā samazināja visu iemeslu mirstības risku sievietēm un līdz diviem alus dzērieniem dienā deva tādus pašus rezultātus vīriešiem. Taču jāpiebilst, ka vienu pētījumu nepietiek, lai šo rezultātu uzlūkotu par 100% patiesību.

Kontrolē cukura līmeni asinīs. Alkohols mērenās devās var palīdzēt samazināt diabēta attīstības risku un palīdzēt cilvēkiem ar cukura diabētu efektīvāk kontrolēt cukura līmeni asinīs. Viens pētījums parādīja, ka viens līdz divi alkoholiskie dzērieni dienā var samazināt diabēta attīstības risku pat par 50%. Šis efekts ir visspēcīgākais alum ar zemu cukura saturu, piemēram, gaišajam alum, tāpēc pievērsiet uzmanību alus veidam, kuru dzerat.

Stiprina kaulus. Pētījumi liecina, ka mērens alus daudzums var palīdzēt stiprināt kaulus vīriešiem un sievietēm pēcmenopauzes periodā. Bet šis ieguvums strauji samazinās, ja patēriņš pārsniedz divas glāzes dienā, tāpēc mērenība ir svarīga.

Taču visi pētnieku izskaitītie ieguvumu nav ne nieka vērti, ja mēs neapskatām arī otru pusi – veselībai nodarīto kaitējumu! 

Potenciālie riski

Ja alus patēriņš ir vairāk nekā divas glāzes dienā, tas rada daudzus iespējamos riskus.

„Pirms iegādājat lielus alus krājumus Jāņiem vai vienkārši brīvdienām un nedēļas nogalei, apsveriet sekojošos riska faktorus un to, vai jūsu organismam ir gana resursu, lai atkoptos no veselībai nodarītā posta,” brīdina farmaceite Ērika Pētersone. 

Atkarības potenciāls. Jebkurš alkohols var izraisīt atkarību. Tā ir atkarību izraisoša viela, tāpēc cilvēkiem, kuru ģimenē ir bijusi atkarība, jābūt piesardzīgiem, dzerot alu vai jebkuru citu alkoholu. „Turklāt pārmērīga alkohola lietošana pilnībā likvidē lielāko daļu ieguvumu veselībai, ko jau uzskaitījām, runājot par alu,” piebilst  farmaceite.

Samazināts paredzamais mūža ilgums. Pārmērīgs alus patēriņš ievērojami palielina nāves risku visu iespējamo iemeslu dēļ, plus vēl pievieno riska uzvedību (braukšana dzērumā, drošības neievērošana uz ūdeņiem un tamlīdzīgi). Pētījumi liecina, ka liela alkohola lietošana samazina paredzamo dzīves ilgumu līdz pat 28 gadiem.

Paaugstināts aknu slimību risks. Dzerot vairāk nekā divas alus glāzes dienā, var palielināties iespēja saslimt ar taukaino aknu slimību vai cirozi.

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” 2022. gada maijā veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti snieguši atbildes, izvēloties vairākus atbilžu variantus.