ALERĢISKĀS REAKCIJAS
specifiskas reakcijas, ar kurām konstatē pastiprinātu organisma jutību (alerģiju) pret mikroorganismiem, parazītiem vai to olbaltumvielām, medikamentiem u.c. alergēniem. Biežāk alergēnu ievada ādā ar intrakutāno, skarifikācijas, pilienu un aplikācijas paņēmienu. Intrakutāno reakciju parasti izmanto tuberkolozes (Mantū reakcija), brucelozes (Birnē reakcija), tularēmijas (tularīna reakcija), patogēno sēņu un dažu parazītu, piem., kokcīdiju un ehinokoku ierosināto slimību diagnoscēšanā (meklē infekciozās alerģijas ierosinātājus), kā arī iegūtās imunitātes pierādīšanai pēc vakcinācijas. Ja reakcija ir pozitīva, āda alergēna injekcijas vietā 24-48 stundu laikā kļūst sārta un centrā izveidojas mezgliņš - papula. Šādā gadījumā mikroorganisms - lietotā alergēna izejmateriāls - ir slimības ierosinātājs, bet pozitīva reakcija pēc vakcinācijas liecina par ierosinātu imunitāti. Ja alergēnu ievada ādā skarificējot, kā, piem., tuberkulīnu, izdarot Pirkē reakciju, Alerģiskās reakcijas jutība un precizitāte mazinās. Pilienu vai aplikācijas reakciju lieto sensibilizētāja (viela, kas izraisa alerģiskās reakcijas) atrašanai idiosinkrāzijas gadījumā. Uz ādas uztriepj vai uzpilina pārbaudāmo alergēnu (medikamentu, ziedputekšņu suspensiju u.c.) vai arī uzliek tajā samitrinātu marles gabaliņu. Ja reakcija pozitīva, jau pēc dažām minūtēm uztriepes vai kompreses vietā konstatējams ādas pietūkums, sārtums, dažreiz sīki, sārti mezgliņi vai pat pūslīši. Alerģiskās reakcijas ādā nedrīkst izdarīt cilvēkiem, kas slimo ar kādu akūtu infekcijas slimību, akūtu reimatismu, kā arī tuberkolozes paasinājuma laikā, psihisku traucējumu, sirds, aknu un nieru mazspējas gadījumā. Ja iepriekš lietoti prethistamīna līdzekļi (dimedrols, pipolfēns u.c), kortizons, prednizolons, efedrīns vai tamlīdzīgi preparāti, ādas reakcijas izdarāmas ne agrāk par 3-5 dienām pēc pēdējās medikamentu devas lietošanas.
