AKLUMS
pilnīgs redzes zudums abās acīs, nespēja atšķirt gaismu no tumsas (t.s. absolūtais aklums, kad redzes asums ir 0). No praktiskā un sociālā viedokļa aklumu saprot plašāk - cilvēku uzskata par praktiski aklu (neredzīgu), ja viņš nespēj orientēties apkārtējā vidē, kaut gan gaismas uztvere var būt saglabāta, t.i., cilvēks uztver gaismu un pat pareizi norāda virzienu, no kurienes tā nāk. Parasti aklums iestājas tad, ja redzes asums nepārsniedz 0,02. Izšķir arī profesionālo aklumu - tik stipri pavājinātu redzi, ka cilvēks nespēj izpildīt ar savu profesiju saistītās darbības (piem., lasīt, rakstīt) pat ar optisku ierīču (briļļu, lupas) palīdzību. Aklumu var radīt dažādas acu slimības (glaukoma, trahoma, acu traumas, radzenes, redzes nerva un tīklenes slimības), kā arī organisma vispārējas slimības (cukura diabēts), saindēšanās ar metilspirtu u.c.
Neredzīgo skaits dažādās zemēs, pat vienas zemes dažādos rajonos stipri variē. Salīdzināšanai izmanto t.s. akluma koeficientu - neredzīgo skaitu uz 10 000 iedzīvotājiem. Šis koeficients ir lielāks valstis ar zemāku kultūras un ekonomisko līmeni, bet daudz mazāks kultūras un ekonomikas ziņā attīstītās valstīs. Padomju zinātnes sasniegumi, pareiza veselības aizsardzības organizācija un iedzīvotāju kultūras līmeņa celšana samazinājusi neredzīgo skaitu PSRS.
Cīņā ar aklumu svarīgākā ir acu un vispārējo slimību profilakse. Glaukomas agrās diagnostikas metodes, sekmīga tās ārstēšana un plaša iedzīvotāju dispanserizācija ir stipri ierobežojusi akluma rašanos. PSRS praktiski likvidēta trahoma. Rūpniecībā tiek veikti profilaktiski acu traumatisma samazināšanas pasākumi. Šos pasākumus reglamentē likumi. Mūsdienu acu ķirurģija palīdz atgūt redzi daudziem slimniekiem, kurus agrāk uzskatīja par neārstējamiem (radzenes leikomas u.c). Zaudētās redzes funkcijas dažreiz zināmā mērā var kompensēt arī modernās radiotehnikas ierīces, kas pārvērš gaismas enerģiju skaņas enerģijā vai mehāniskā enerģijā, tā paplašinot neredzīgā profesijas izvēles iespējas un palīdzot tam patstāvīgi orientēties apkārtējā vidē.
Sociālā ziņā ļoti svarīgs ir jautājums par neredzīgo iekārtošanu darbā. Kapitālistiskajās valstīs šim pasākumam ir galvenokārt labdarības raksturs. PSRS nodibinātas brīvprātīgas sabiedriskas organizācijas - neredzīgo biedrības, kuru uzdevums ir apvienot neredzīgos pilsoņus sabiedriski derīgam darbam, apmierināt viņu kultūras un sadzīves vajadzības, veicināt idejiski politiskās un vispārīgās izglītības līmeņa, kā arī kvalifikācijas celšanu. Profesionālo izglītību neredzīgie pusaudži un pieaugušie iegūst neredzīgo biedrību mācību un ražošanas uzņēmumos, kur ražošanas apmācība tiek saistīta ar iekārtošanu darbā. Pastāv apmēram 500 dažādu profesiju un ražošanas specialitāšu, kuras var apgūt neredzīgie. PSRS ar speciālu internātskolu palīdzību tiek realizēta obligātā astoņgadīgā neredzīgo bērnu izglītība. Tajās uzņem bērnus, kas ir pilnīgi akli vai arī kam ļoti vāja redze (redzes asums līdz 0,05). Bez tam vēl ir speciālas internātskolas vājredzīgiem bērniem (redzes asums no 0,05 līdz 0,2), kuri nespēj mācīties parastajās skolās. Internātskolu audzēkņi ir pilnīgā valsts apgādībā. Neredzīgo cilvēku izglītībā izmanto Braila rakstu - starptautisku rakstības sistēmu, kas nosaukta tās izgudrotāja - neredzīgā franču pedagoga L.Braila vārdā. Šis raksts sastāv no 6 reljefiem punktiem, kurus kombinējot iegūst 63 rakstu zīmes. Tas dod iespēju rakstīt tekstu jebkurā valodā, ciparus, interpunkcijas un matemātiskās zīmes, notis. Att.
