Tieši tāpēc, ka sabiedrība noveco, ka valstī ir paaugstināts pensionēšanās vecums, ka arī seniori piedalās ekonomikā, ir stratēģiski racionāli jārisina slimību profilakse, kas dod iespēju ar mazākiem vakcinācijas izdevumiem novērst lielākus izdevumus par aprūpi slimnīcās. 

Ir svarīgi runāt arī par senioriem un viņu veselību kā būtisku demogrāfijas sastāvdaļu, intervijā uzsver Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča. Viņa skaidro, ka vesels seniors rada nevis izmaksas, bet gan ienākumus – gan ģimenei, gan valstij. Diemžēl seniori pēc 65 gadu vecuma visbiežāk nokļūst slimnīcā ar pneimoniju jeb plaušu karsoni uz sirds mazspējas fona, kas saasina visas hroniskās slimības, un ārstēšanās slimnīcā un antibakteriāla terapija izmaksā ļoti dārgi, kamēr daudz lētāka būtu valsts apmaksāta vakcinācija pret pneimokoku. 

Ārstu organizācijas jau kopš pavasara runā par nepieciešamību nodrošināt valsts apmaksātas vakcīnas pret pneimokoku infekciju senioriem 65+. Bet valsts institūcijām šķiet, ka tas ir dārgi… 

Ja mēs nedomājam par senioru veselību un profilaksi, viņš kļūst par valsts budžetam dārgu “projektu” – slimības, invaliditāte, ilgstoša ārstēšana, tas viss kļūst par smagu slogu gan valsts budžetam, gan ģimenēm. Bieži bērni un mazbērni spiesti pārtraukt darbu, lai rūpētos par slimu vecāku. Tas nozīmē mazāk ienākumu, mazāk aktivitātes ekonomikā.  

Jūs paužat atbalstu ārstiem, kas uzstāj, lai senioriem būtu pieejama bezmaksas vakcīna pret pneimokoka infekciju. Kāpēc tieši šī vakcīna ir tik būtiska? 

Pneimokoks izraisa ļoti smagas slimības – plaušu karsoni, meningītu, sepsi. Tās nereti beidzas ar smagām sekām vai pat nāvi. Senioriem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām risks ir īpaši augsts. Vakcīna ir drošākais un efektīvākais aizsardzības veids. Ārsti ir skaidri pateikuši – vakcinācija izmaksā daudz mazāk nekā viena smagi slima pacienta ārstēšana slimnīcā. Katra izglābtā dzīvība un katrs izvairītais no smagām komplikācijām ir tiešs ieguvums sabiedrībai un budžetam. 

Tomēr valdība saka: naudas nav. Kā to mainīt? 

Jāmaina domāšana. Veselība nav izdevums, tas ir ieguldījums. Šobrīd tiek uzsvērta aizsardzība un demogrāfija kā galvenās prioritātes. Manuprāt, tā ir īstermiņa domāšana. Mēs runājam par 1,7 miljoniem eiro, lai nodrošinātu vakcīnu riska grupām. Salīdzinot ar slimnīcu rēķiniem un invaliditātes pabalstiem, šī summa ir niecīga. Jā, ir nepieciešamas finanses aizsardzībai, bet  jāatceras – drošība nav tikai žogi un armija. Iekšējā drošība ir arī mūsu veselība, pensijas, sociālā sistēma. Ja mums ir veseli seniori, valstij ir stabilāks pamats. Cerams, ka ministru kungi un kundzes to saprot un spēj saskatīt šo tiešo saistību. Vakcinācija nozīmē ilgtermiņa ietaupījumu, nevis papildu slogu. Tā ir vienkārša sakarība – ieguldījumi senioru veselības profilaksē ir mazāki nekā slimnīcu rēķini un pabalsti. 

Kāpēc sabiedrībā šis jautājums neizskan pietiekami skaļi?  

Daudzi seniori vienkārši nespēj aizstāvēt sevi. Slimība vai nespēks liedz cīnīties par savām tiesībām. Rezultātā viņu problēmas politiķiem nešķiet aktuālas. Bet realitāte ir skarba – ja cilvēks nav vakcinēts un saslimst, ārstēšana izmaksā daudz, un ne vienmēr izdodas viņu izglābt. Vakcinēts seniors nenoslogo slimnīcas un ārstus, turpina būt aktīvs. Šis ir jautājums par dzīves kvalitāti, par cieņpilnām vecumdienām. Tāpēc mēs, Pensionāru federācija, vēlamies par to runāt skaļi. 

Kāpēc ir svarīgi atgādināt par senioru lomu demogrāfijā? 

Veselīgs seniors ir dārgums – viņš nav slogs, bet resurss. Ja vecāka gadagājuma cilvēks ir vesels, viņš var turpināt strādāt, palīdzēt bērniem ar mazbērniem, nodot zināšanas, būt sabiedriski aktīvs. Demogrāfija nav tikai par bērnu skaitu – tā ir par cilvēku dzīvi no šūpuļa līdz sirmam vecumam. 

Arvien biežāk dzirdam terminu “sudraba ekonomika”. Ko tas nozīmē? 

Sudraba ekonomika ir ekonomikas daļa, kas saistīta ar senioriem – gan ar viņu vajadzībām, gan ar to, ko viņi paši dod sabiedrībai. Runa nav tikai par 65+ cilvēkiem, bet par ikvienu pēc 55 gadu vecuma. Seniori nav pasīvi, viņi ceļo, apmeklē kultūras pasākumus, iepērkas, turpina mācīties, strādā. Daudzi darbojas brīvprātīgi – palīdz slimnīcās, skolās, biedrībās. Tas viss ir ekonomikas aprite. Jo cilvēks ir veselāks, jo vairāk viņš var iesaistīties. Taču darba tirgū diemžēl valda aizspriedumi – pēc 55 gadiem ir grūtāk atrast darbu, darba devēji bieži vien negrib redzēt pieredzi, bet tikai jaunību. Tas ir aplami, un par to mēs runāsim Saeimā senioru dienā. Mums jābeidz skatīties uz senioriem kā uz “patērētājiem” un jāierauga viņu reālais ieguldījums.