Agrīna diagnostika – labākais līdzeklis pret glaukomu
Glaukoma var attīstīties jebkurā vecumā, sākot jau no dzimšanas. Tomēr riska grupā galvenokārt atrodas gados vecāki cilvēki. Iedzimta glaukoma veidojas vienā gadījumā uz 10-20 tūkstošiem bērnu, savukārt vecumā no 50 līdz 60 gadiem glaukoma attīstās 1,5% gadījumu, bet vecumā pēc 75 gadiem saslimšanas gadījumu skaits pieaug līdz 3%.
Glaukoma ir ļoti nopietna slimība, kas nemanāmi atņem redzi. Tā attīstās un progresē nemanāmi, pakāpeniski sašaurinot redzes lauku. Agrīnās slimības stadijās cilvēkiem parasti nav nekādu sūdzību. Visbiežāk cilvēki sāk izjust diskomfortu tikai vēlīnā slimības stadijā un vēršas pie ārsta tikai tad, kad redzes nervs ir jau nopietni bojāts. Šādos gadījumos atjaunot redzi vairāk nav iespējams.
Tikai 15-20% pacientu sūdzas par daudzkrāsainiem apļiem ap gaismas avotiem un periodisku redzes miglošanos. Šie simptomi rodas brīdī, kad ievērojami paaugstinās acs iekšējais spiediens, kā arī var būt sāpes virs uzacīm un deniņu apvidū, galvas reiboņi, slikta dūša un arteriālā spiediena palielināšanās. Šādas akūtas glaukomas lēkmes nav pārāk izplatītas, tomēr tās ir ļoti bīstamas – lēkmes laikā var neatgriezeniski zaudēt redzi divu stundu laikā.
Kāpēc pacients zaudē redzi glaukomas dēļ?
Iepriekš par glaukomas galveno cēloni tika uzskatīts paaugstināts acs iekšējais spiediens, kas izraisa redzes nerva atrofiju. Mūsdienu izpratne par glaukomu nedauz atšķiras. Ir daudz piemēru, kad cilvēkiem ar augstu acs iekšējo spiedienu ir lieliska redze, un otrādi - cilvēki ar salīdzinoši zemu acs iekšējo spiedienu zaudē redzi glaukomas dēļ. Tieši tāpēc glaukomas diagnostikai nepietiek tikai ar acs iekšējā spiediena izmērīšanu – ir nepieciešama kompleksa izmeklēšana.
Ko darīt, lai novērstu redzes zaudēšanu glaukomas dēļ?
Vienīgā atbilde – agrīna slimības diagnostika. Ja cilvēkam nav acu vai citu organisma slimību, piemēram, augsts asinsspiediens vai cukura diabēts, ir ieteicams apmeklēt acu ārstu reizi divos gados. Cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem un jebkura vecuma cilvēkiem, kuri ir pakļauti riska faktoriem, ir jāveic redzes pārbaude vismaz reizi gadā.
Riska faktori:
* iedzimtība (ja radiniekiem ir glaukoma);
* acu struktūru īpatnības (tumša varavīksnene, plāna radzene);
* hronisks acu iekaisums;
* ilgstoša hormonu (kostikosterioīdu) preparātu lietošana;
* cukura diabēts;
* paaugstināts arteriālais spiediens un ateroskleroze;
* acu traumas, kuras ir izraisījušas acu struktūru bojājumus;
* stipra tuvredzība.
Kompleksa acu diagnostika ietver sevī acs iekšējā spiediena mērīšanu un acs dibena apskati, kā arī detalizētu redzes nerva un tīklenes izmeklēšanu. Noteicošie glaukomas diagnosticēšanā ir izmeklējumi, kuri tiek veikti ar datorizēto optisko tomogrāfu (OCT), izmantojot speciālu glaukomas moduli. Pateicoties šiem izmeklējumiem, ārsts var iegūt pilnu ainu par to, kāds ir redzes nerva un tīklenes šūnu stāvoklis un diagnosticēt slimību jau tās sākuma stadijā, tas ir, pirms redzes nerva neatgriezeniska bojājuma izveidošanās. Tāpat ar OCT var izsekot līdzi slimības attīstības dinamikai un novērtēt ārstēšanas efektivitāti, kā arī, izmantojot OCT, izmeklēšanas laikā netiek pielietota kaitīga apstarošana, jo visi rezultāti tiek iegūti, izmantojot tikai gaismas avotu.
Kā nepieļaut slimības progresēšanu?
Šobrīd vienīgā drošā glaukomas ārstēšanas metode ir acs iekšējā spiediena samazināšana, ko var panākt, lietojot speciālus pilienus. Lai sasniegtu pozitīvu rezultātu, ārstēšana ir jāuzsāk laicīgi. Ja glaukoma tiek konstatēta vēlīnā stadijā un pilieni vairāk nepalīdz, var veikt operāciju. Tieši tāpēc mūsdienās ļoti liela uzmanība tiek pievērsta tam, lai diagnosticētu šo nopietno slimību agrīnās stadījās, kad vēl ir iespējama efektīva ārstēšana un jebkādu prognožu izteikšana vispār.
Kā patstāvīgi ir iespējams pārbaudīt, vai pastāv redzes lauka samazināšanās risks?
Aizveriet kreiso aci ar kreisās rokas plaukstu. Labās rokas rādītājpirkstu paceliet acu līmenī un turiet pie kreisā deniņa. Fiksējiet skatienu vienā punktā taisni uz priekšu. Lēnām virziet rādītājpirkstu no kreisās puses uz labo deguna virzienā. Brīdī, kad ar labo aci ieraugāt pirkstu, pirksta kustību pārtrauciet. Ja jūs pirkstu pamanījāt tikai tad, kad pirksts jau bija pie deguna, tad tā jau ir satraucoša zīme. Ja jūs pirkstu pamanījāt, kad tas atradās pie kreisās acs vai vēl agrāk, tad jums ir zems redzes lauka samazināšanās risks.
Jebkurā gadījumā ir jāatceras, ka pareizu diagnozi var uzstādīt tikai speciālists, tāpēc slimības simptomu vai aizdomu par to gadījumā vajag doties uz konsultāciju uz specializētu medicīnas iestādi.
Informāciju sagatavoja Dr.Solomatina acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centra pārstāvis
Publicitātes materiāls
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā BalticExport.com
Informācija portālā visaigimenei.lv
