ABORTS

grūtniecības izbeigšanās līdz 28 nedēļai, kad auglis ārpus mātes organisma nav dzīvotspējīgs. Izšķir spontānu abortu, ja grūtniecība izbeidzas bez iejaukšanās, un mākslīgu abortu, ja grūtniecība tiek pārtraukta ar instrumentiem vai medikamentiem. Spontāna aborta cēloņi var būt dzemdes attīstības traucējumi un nepareiza dzemdes guļa, dzimumorgānu iekaisumi, dzemdes un olnīcu audzēji, olnīcu darbības traucējumi, infantilisms, kā arī akūtas infekcijas slimības (vēdertīfs, malārija, masaliņas, gripa), hroniskas infekcijas slimības (sifiliss, tuberkoloze, toksoplazmoze), asinsrites sistēmas, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības. Spontānu abortu var radīt arī akūta un hroniska saindēšanās (piem., ar alkoholu, nikotīnu, dzīvsudrabu, mangānu, benzīnu), hipovitaminozes (galvenokārt A un E vitamīnu trūkums), psihiskas un mehāniskas traumas, kā arī vairākkārtējs aborts.

Spontāns aborts sākas ar nelielām lēkmjveida sāpēm vēdera lejasdaļā un krustos, niecīgā daudzumā parādās asiņaini izdalījumi no dzimumceļiem (draudošs aborts). Dzemdes kontrakcijām pastiprinoties, auglis daļēji atdalās no dzemdes sienas (sācies aborts); par to liecina sāpju un asiņošanas pastiprināšanās. Ja slimnieci nekavējoties nogādā slimnīcā un sāk ārstēt (pilnīgs fizisks un psihisks miers, hormonu preparāti, A un E vitamīni u.c.), grūtniecību iespējams saglabāt. Ja laikus nesniedz palīdzību, augļa atdalīšanās no dzemdes sienas turpinās, auglis un daļa placentas izdalās no dzemdes dobuma (nepilnīgs aborts) un sākas ļoti stipra asiņošana. Lai sievietei glābtu dzīvību (draud noasiņošana), viņa nekavējoties jānogādā slimnīcā. Retos aborta gadījumos auglis no dzemdes dobuma izdalās pilnīgi un asiņošana jūtami samazinās vai pat pilnīgi izbeidzas. Tomēr arī tad nekavējoties jāgriežas pie ārsta, jo pat nelielas placentas paliekas dzemdes dobumā var kļūt par smaga iekaisuma un atkārtotas asiņošanas cēloni.

Profilakse. Jārūpējas par vispārēju veselības nostiprināšanu jau meitenes gados. Infekcijas slimību novēršana un pareiza ārstēšana, pilnvērtīgs uzturs, norūdīšanās, it īpaši pubertātes periodā, ir svarīgi priekšnoteikumi normālai grūtniecības norisei. Ja grūtniecība nav vēlama, jālieto ginekologa ieteiktie pretapaugļošanās līdzekļi. Grūtniecībai iestājoties, nekavējoties jāgriežas sieviešu konsultācijā, kur grūtnieci vispusīgi izmeklē un, ja nepieciešams, jau laikus ārstē. Mākslīgu abortu, kas izdarīts ārstniecības iestādē, sauc par medicīnisku un legālu abortu. PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1955. g. 23. nov. dekrēts «Par abortu aizlieguma atcelšanu» dod iespēju katrai sievietei pārtraukt grūtniecību līdz 12. nedēļai, bet tikai ārstniecības iestādēs un tad, ja tas nekaitē sievietes veselībai. Ja grūtniecība ir ilgāka par 12 nedēļām, ārstniecības iestādē abortu izdara tikai tad, ja grūtniecības turpināšanās apdraud sievietes veselību (aktīvas tuberkolozes formas, dažas asinsrites sistēmas slimības, asins slimības u.c.). Mākslīgs aborts var kaitēt sievietes veselībai, piem., var radīt iekaisumu, menstruālā cikla traucējumus, veicināt audzēja attīstību dzimumorgānos, izraisīt turpmāku neauglību, spontānus abortus vai priekšlaicīgas dzemdības. Nereti pēc vairākkārtējiem mākslīgiem abortiem var izveidoties iekšējās sekrēcijas dziedzeru un nervu sistēmas darbības traucējumi. Sievietēm, kam bijuši aborti, biežāk rodas sarežģījumi dzemdībās, augļa asfiksija, kā arī asiņošana pēcdzemdību periodā. Mākslīgs aborts, ko izdara grūtniece pati vai kāda cita persona ārpus ārstniecības iestādes, ir krimināls aborts. Pēc šādas grūtniecības pārtraukšanas vai pat tikai pēc mēģinājuma izdarīt abortu parasti rodas sarežģījumi, kas izraisa ļoti smagus veselības traucējumus; nereti tie ir pat nāves cēlonis. Var rasties dzemdes kakla un dzemdes sienu bojājumi, asiņošana, kā ari sepse (ja infekcija nokļūst asinīs). Tās sākuma pazīmes - t° paaugstināšanās, drebuļi, slikta dūša un vemšana, galvassāpes, asiņaini vai gļotaini strutaini izdalījumi no dzimumceļiem. Ja šādos gadījumos laikā netiek sniegta medicīniskā palīdzība ārstniecības iestādē, sievietes dzīvību nereti glābt vairs neizdodas. Tāpat, ja lietoti dažādi medikamenti, lai pārtrauktu grūtniecību, var rasties organisma saindēšanās; tie izraisa pārmaiņas ne vien dzimumorgānos (olnīcās), bet arī aknās, nierēs u.c. orgānos, turklāt tās bieži vien ir neatgriezeniskas. Cilvēki, kas izdara vai cenšas izdarīt mākslīgus abortus ārpus slimnīcas, tiek saukti pie kriminālatbildības (LPSR Kriminālkodeksa 113. un 114. pants).