Pasīvā smēķēšana ir aktuāla problēma visā pasaulē, un tai visbiežāk ir pakļauti tieši bērni, it īpaši, ja smēķētāji ir viņu vecāki.

Pētījumi liecina, ka Latvijā teju katrs otrais skolēns savās mājās ir spiests elpot cigarešu dūmus. Bērni ir jutīgāki pret cigarešu dūmiem, jo elpo biežāk nekā pieaugušie un viņu plaušas vēl tikai attīstās un ir daudz neaizsargātākas pret kaitīgām vielām. Pasīvā smēķēšana bērniem var izraisīt nopietnus veselības traucējumus un pat nāvi – Pasaules Veselības organizācijas (PVO) eksperti ir konstatējuši, ka tās dēļ katru gadu pasaulē mirst apmēram 165 tūkstoši bērnu. Tāpēc ir ļoti svarīgi pasargāt bērnus no uzturēšanās piesmēķētā vidē, kā arī aicināt smēķētājus apzināties savas darbības postošās sekas.

* Pasīvā smēķēšana ir smēķētāja izelpoto tabakas izstrādājumu degšanas dūmu vai aizdedzinātas cigaretes, cigāra, pīpes dūmu ieelpošana.

* Cigarešu dūmi satur vairāk nekā 4000 ķīmisku vielu (tostarp nikotīnu, amonjaku, etiķskābi, arsēnu, metānu, kadmiju, toluolu utt.), no kurām 250 ir kaitīgas, bet vairāk kā 50 vielas izraisa vēzi.

* Vienas izsmēķētas cigaretes dūmi telpā var saglabāties stundām ilgi pat pie atvērta loga, kaitīgās vielas no dūmiem paliek apģērbā, mēbelēs, paklājos, aizkaros. Pat vislabākā ventilācija un filtri nevar droši un pilnīgi attīrīt gaisu telpā, kurā tiek smēķēts.

* Pēc smēķēšanas 3-8 minūtes smēķētājs izelpo kaitīgās vielas, kas var kaitēt jebkuram, kurš atrodas ar smēķētāju vienā telpā.

* Pētījumi rāda, ka, pakļaujot bērnu cigarešu dūmu iedarbībai mājās, viena gada laikā viņš uzņem tik lielu nikotīna devu, kas būtu pielīdzināma 60-150 izsmēķētām cigaretēm.

* Tabakas dūmi īpaši bīstami ir grūtniecības laikā, jo pasīvā smēķēšana palielina dažādu veselības risku varbūtību bērnam, ieskaitot gan iedzimtas patoloģijas un samazinātu svaru, gan zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu. 2013.gadā veiktais Slimību profilakses un kontroles centra pētījums rāda, ka katra desmitā sieviete Latvijā bija pakļauta pasīvajai smēķēšanai mājās ik dienas.

* Pasīvā smēķēšana bērniem izraisa dažādas saslimšanas – bronhītu un citas elpceļu infekcijas, astmas pastiprināšanos, ausu infekcijas, vēzi, dzirdes un atmiņas pasliktināšanos, grūtības koncentrēties un mācīties.

* Pēc PVO datiem, pasīvā smēķēšana izraisa apmēram 600 tūkstošus nāves gadījumu gadā, kas ir apmēram viens procents no visiem nāves gadījumiem pasaulē. Katru gadu no pasīvās smēķēšanas radītajām sekām Eiropas Savienībā mirst aptuveni 80 000 cilvēku, kuri, iespējams, nekad paši nav smēķējuši.

* Ir pierādīts, ka pasīvajai smēķēšanai pakļautiem bērniem ir trīs reizes lielāks risks pašiem vēlāk kļūt par smēķētājiem.

Jāatceras, ka ikvienam, it sevišķi bērniem un jauniešiem, ir tiesības uzturēties vidē, kas ir brīva no tabakas dūmiem. Latvijas likumdošana aizsargā bērnus pret pasīvo smēķēšanu – Bērnu tiesību aizsardzības likumā bērnu pakļaušana kaitīgu faktoru, tostarp cigarešu dūmu iedarbībai tiek uzskatīta par fizisku vardarbību, savukārt likums "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" paredz, ka nedrīkst smēķēt citu personu klātbūtnē, ja kādam no apkārtējiem pret to ir iebildumi.