Mūsdienu augsta stresa apstākļos migrēna ir ļoti izplatīta saslimšana, kurai ne vienmēr tiek pievērsta nepieciešamā uzmanība. Turklāt sabiedrībā arvien pastāv dažādi mīti par šo slimību – par tiem stāsta galvassāpju speciāliste, neiroloģe dr. Olga Čebotarjova.
 
1.Migrēna - dāmu kaprīze

Sabiedrībā bieži vien valda uzskats, ka migrēna ir dāmu kaprīze, kas tiek izmantota kā atruna, lai izvairītos no kāda nepatīkama pienākuma darbā vai citā ikdienišķā situācijā. Lai arī reālajā dzīvē, iespējams, kāds nepamatoti atsaucas uz šo slimību, lai izvairītos no kāda pienākuma, patiesajiem migrēnas slimniekiem galvassāpes un migrēnas lēkmes ir mokošs un sāpīgs pārdzīvojums. Tāpat migrēna noteikti raksturojama nevis kā kaprīze, bet gan kā patiesi nopietna saslimšana ar spēcīgām galvassāpēm, kuras ierobežot var palīdzēt vien ģimenes ārsts vai galvassāpju speciālists.

Čebotarjova norāda, ka nereti šo stereotipu rada arī mākslas filmas, kurās sievietes šo slimību izmanto kā aizbildinājumu.

2.Ar migrēnu slimo tikai sievietes

Lai arī sievietes ar migrēnu slimo biežāk, no migrēnas lēkmēm nav pasargāti arī vīrieši un bērni. Bērni migrēnas lēkmes piedzīvo tikpat bieži kā sievietes, lai arī tās ne vienmēr izpaužas kā pieaugušajiem.

Lai arī migrēna dažkārt var būt pārmantota, no tās nav pasargāti arī tie cilvēki, kuru vecākus migrēna nav skārusi. Tādēļ ikvienam ir svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu, kā arī samazināt stresa līmeni ikdienā, kurš nereti var provocēt migrēnu un radīt nepatīkamas galvassāpes.

3.Tā kā migrēnu nav iespējams izārstēt, nav jēgas doties pie speciālista

Lai arī migrēnu nav iespējams izārstēt, migrēnas lēkmes ir iespējams ierobežot, kā arī samazināt to intensitāti. Migrēnas lēkmes ierobežot var palīdzēt ģimenes ārsts vai galvassāpju speciālists – neirologs, algologs (sāpju ārsts), tamdēļ ir būtiski vērsties pie speciālistiem, kuri nepieciešamības gadījumā sāpju mazināšanai ieteiks lietot medikamentus vai nozīmēs citu ārstēšanās terapiju.

Lietojot medikamentus, iespējams krietni samazināt migrēnas izpausmes un kontrolēt tās periodiskumu, uzlabojot slimnieku dzīves kvalitāti, norāda O. Čebotarjova.

4.Ja spēcīgām galvassāpēm palīdz bezrecepšu pretsāpju medikamenti, tad tā nav migrēna

Kā norāda speciāliste, mēdz būt dažādas intensitātes migrēnas lēkmes, kuru mazināšanai iespējams izmantot attiecīgi arī dažādas ārstēšanas metodes. Vieglu migrēnas lēkmju ārstēšanai, protams, var lietot parastos bezrecepšu pretsāpju medikamentus. Tiesa, šie medikamenti var būt tikai kā palīglīdzekļi, kas nomāc sāpes, bet nenovērš migrēnu.

Ja ģimenes ārsts vai speciālists diagnosticējis spēcīgu migrēnu, kurai šie medikamenti nelīdz, ārstēšanai var tikt nozīmēti arī triptānu grupas recepšu medikamenti, kuri ne vien mazina galvassāpes, bet arī novērš lēkmju attīstību, kā arī mazina citus migrēnai raksturīgos simptomus – sliktu dūšu, nelabumu, izteiktu jūtību pret gaismu, skaņu un smaržu.

5.Ja galvassāpes nepavada migrēnai raksturīgi simptomi, tad tā nav migrēna

Migrēnas lēkmi ne vienmēr pavada visi migrēnai raksturīgie simptomi. Cilvēki migrēnas lēkmes laikā var izjust tikai spēcīgas galvassāpes bez tādiem simptomiem kā nelabums, slikta dūša, izteikta jūtība pret gaismu, skaņu un smaržu. Tāpat var nebūt arī migrēnas aura, kuru piedzīvo vien 20% migrēnas slimnieku. Migrēnas auras laikā cilvēki aptuveni 5 līdz 60 minūtes pirms lēkmes sākšanās piedzīvo redzes traucējumus, ņirboņu vai dzirksteles gar acīm, kas ir kā priekšvēstnesis, ka tuvojas spēcīgas galvassāpes un būtu nepieciešams laikus iedzert medikamentus, kas sāpes mazinās.