Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem* vairāk nekā 5% pasaules iedzīvotāju jeb 466 miljoni cilvēku saskaras ar vājdzirdību. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis pieaugs un sasniegs vairāk nekā 900 miljonus cilvēku, proti, viens no desmit pasaules iedzīvotājiem saskarsies ar dzirdes problēmām. Lai gan nav veikta precīza uzskaite, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv" lēš, ka Latvijā šobrīd varētu būt aptuveni 280 000 cilvēku ar dzirdes traucējumiem. Iemeslus, kāpēc tik daudzi saskaras ar dzirdes traucējumiem, skaidro aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

"Dzirde ir ļoti interesanta organisma funkcija, jo dzirdes orgāns – iekšējā auss – nekad nepārstāj darboties un neatpūšas, tā nepārtraukti uztver skaņas vibrācijas, pārvadot tās uz smadzenēm. Tādēļ ir ļoti svarīgi ausis nepārslogot, lai neiedzīvotos dzirdes traucējumos," skaidro farmaceite.

Dzirdes problēmas var rasties jebkurā vecumā

Dzirdes traucējumi var būt gan iedzimti, gan iegūti dzīves laikā. Iedzimtu iemeslu dēļ dzirdes pasliktināšanās vai pat zudums var tikt iegūts uzreiz pēc piedzimšanas, un to veicina gan ģenētiski faktori, gan komplikācijas grūtniecības vai dzemdību laikā. Savukārt iegūtie cēloņi, piemēram, infekcijas slimības, tajā skaitā masalas, meningīts, hroniskas ausu infekcijas, vidusauss iekaisums, traumas, pārmērīgs troksnis, var izraisīt dzirdes problēmas jebkurā vecumā. Lai arī dzirdes pavājināšanās līdz ar novecošanos ir fizioloģisks process, bieži vien dzirdes problēmas var izraisīt dažādi ikdienas ieradumi. 

#1 Uzturēšanās skaļā troksnī

Ilgstoša uzturēšanās skaļā troksnī veicina neirosensoro vājdzirdību. Vājdzirdība Latvijā ir izplatīta arodslimība tiem, kas ikdienā strādā trokšņainā vidē, piemērām, rūpnīcās. Lai izvairītos no dzirdes problēmām, šādā vidē obligāti jālieto skaņu izolējošas austiņas vai ausu aizbāžņi.

#2 Mūzikas klausīšanās austiņās

Bieži cilvēki mūziku izvēlas klausīties austiņās, un šeit jāatzīmē, ka pārsvarā tas tiek darīts regulāri, par daudz un par skaļu. Skaļas mūzikas klausīšanās austiņās var izraisīt ne tikai matiņšūnas atrofiju un dzirdes pasliktināšanos, bet atstāt iespaidu arī uz smadzeņu darbību. Tāpat svarīgi austiņas uzturēt tīras, citādi tās ārējā ausu kanālā var izraisīt infekciju, kas var novest pat pie dažādām pataloģijām.

#3 Pārmērīga auss higiēna

Pārmērīga un nepareiza ausu higiēna var izraisīt dzirdes traucējumus, jo auss ir pašattīrošs orgāns un sērs tajā nepieciešams, lai nodrošinātu aizsardzību pret baktērijām. Savukārt, lietojot kosmētiskos vates kociņus, sērs ne tikai tiek sastumts dziļāk ausī, bet tā var viegli iegūt arī auss mikrotraumas, kurās, iekļūstot infekcijai, rodas iekaisums, kas ir grūti ārstējams.

#4 Ilgstoša runāšana pa telefonu

Arī ilgstoša runāšana pa mobilo tālruni, turot to pie auss, var negatīvi ietekmēt dzirdi. Tālrunis darbojas noteiktā frekvencē, kuras ietekmē mazie auss muskuļi sāk darboties nepareizi un cilvēks sāk dzirdēt sliktāk. Lai izvairītos no dzirdes pasliktināšanās, ieteicams nerunāt pa tālruni ilgāk par vienu stundu dienā vai izmantot brīvroku sistēmas.

#5 Novecošanās

Lielākā daļa vecuma izraisīto dzirdes traucējumu saistīti ar asinsvadu stāvokli. Dzirdes orgāns cieš, ja asins cirkulācija ir traucēta. Jāņem vērā, ka asinsvadi, kas ved uz iekšējo ausi, atrodas kaulā, tāpēc tos nav iespējams paplašināt medikametozi (kanāls, kas atrodas kaulā, nevar kļūt lielāks). Tāpēc, lai asinsvadu sieniņas būtu kārtībā un vecumdienās izvairītos no dzirdes traucējumiem, ļoti svarīgi savlaicīgi sekot līdzi uzturam un veselīgam dzīvesveidam.

Simptomi, kas liecina par dzirdes pasliktināšanos

Lai arī dzirdes pasliktināšanās var notikt pakāpeniski, sekojot līdzi ikdienas uzvedībai, ir iespējams to noteikt savlaicīgi. Pirmie simptomi, kas par to varētu liecināt, ir grūtības saklausīt atsevišķus vārdus, pastāvīga skaņa ausīs vai galvā, grūtības uztvert vārdisku informāciju, diskomforta sajūta, runājot pa tālruni, vēlēšanās pagriezt skaļāk televizoru. Tāpat arī biežāka vēlme mudināt sarunu partneri runāt lēnāk, skaidrāk, saprotamāk var liecināt par dzirdes pasliktināšanos.

"Ja dzirde pazūd pēkšņi, aizkrīt viena vai abas ausis, speciālista palīdzība jāmeklē nekavējoties. Jo ilgāk tas tiek novilcināts, jo mazāka iespēja atgūt dzirdi," brīdina farmaceite.

*WHO. Deafness and hearing loss. 2019.gada 20.marts https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/deafness-and-hearing-loss