4 pieturpunkti ideju attīstībai medicīnas tehnoloģiju jomā
Visā pasaulē veselības aprūpes sistēma cīnās ar samilzušajām problēmām – kompetentu speciālistu nepietiekamība, medicīnas darbinieku izdegšana un pārslodze, pieaugošs hronisko slimību slogs, kas prasa ilgstošu ārstēšanu un rada lielas izmaksas, kā arī pieaugoša vecāka gadagājuma cilvēku populācija rada spiedienu uz veselības aprūpes sistēmām. Situāciju var mainīt jauni un drosmīgi risinājumi, kurus ir iespējams izstrādāt un īstenot tepat Latvijā. Lai mūsu topošie inovatori gūtu panākumus un Latvija kļūtu par pasaules līmeņa medicīnas inovatīvo risinājumu centru, ir svarīgi mērķtiecīgi virzīties uz priekšu, neizmirstot par svarīgākajiem pieturpunktiem attīstības ceļā. Kādi tie ir – atklāj RSU Inovāciju centra direktore un "EIT Health" centra Latvijā vadītāja Līga Žūka.
Meklē reālu "sāpi"
Visvērtīgākie risinājumi dzimst pašā problēmas saknē – izaicinājumos un apgrūtinājumus, ar kuriem diendienā saskaras paši pacienti vai ārstniecības personas.
“Ja kāds jūt aicinājumu attīstīt labu ideju medicīnas jomā, es iesaku piedalīties hakatonos, piemēram, "EIT Health" hakatonā "i-Days" vai citos līdzīgos pasākumos. To partneri ir reālu organizāciju pārstāvji ar reālām problēmām, kam vajadzīgi reāli risinājumi. Viņi ir gatavi sniegt savu mentora atbalstu un pārbaudīt risinājumus praksē,” saka eksperte, uzsverot, ka Latvijas slimnīcas un veselības aprūpes organizācijas aktīvi iesaistās izaicinājumu un testēšanas vides nodrošināšanā jauniem inovatoriem, apzinoties šīs sadarbības vērtīgumu ikdienas akūtu problēmu risināšanai.
Veido sapņu komandu
Foto: Freepik.com/ lookstudio
Katras idejas veiksmīgai attīstībai ir vajadzīga komanda, kurā katram dalībniekam ir savas super spējas! Nereti ar veselības aprūpei noderīgām idejām nāk klajā cilvēki bez medicīniskās izglītības, bet ar lieliskām novērošanas spējām un radošu domāšanu. Taču, lai ceļš uz jaunu risinājumu veselības aprūpē nebeigtos jau idejas līmenī, ir nepieciešamas zināšanas un prasmes medicīnas tehnoloģijās.
“Veselības aprūpe inovāciju kontekstā ir izteikti starpdisciplināra joma un, visticamāk, arī tavas idejas īstenošanai būs vajadzīgi speciālisti no dažādām nozarēm. Viens cilvēks nevar vienlaikus pētīt tirgu, konstruēt biznesa modeli, rakstīt projektus, iet pie investoriem un vēl pats būvēt prototipu. Savukārt laba komanda var atrisināt ļoti daudz. Būs vajadzīgi domubiedri, kuri pastums un pavilks, ja kādā brīdī ideja buksēs. Kādam ir jāmāk labi rakstīt projektu pieteikumus, lai piesaistītu finansējumu, kas ir visas ieceres asinsrite. Kādam ir labi jāmāk izklāstīt ideju par produktu, lai tas būtu saprotams ikvienam, jo investori lielākoties nav konkrētās nozares eksperti, tādēļ idejas izklāstam jābūt vienkāršam un saprotamam arī jomas neprofesionāļiem,” atgādina eksperte.
Testē dzīvotspēju
Ir saprotama vēlme visu gribēt izdarīt ātri, taču veselības aprūpes jaunuzņēmumu ekosistēmā tā nenotiek. Atšķirībā no, piemēram, finanšu tehnoloģijām, kur no idejas līdz produktam tirgū veiksmīgos apstākļos var paiet vien nepilns gads, medicīnas inovāciju īstenošanai vajag ļoti daudz laika – jārēķinās, ka pie rezultāta vari nenonākt pat pēc vairākiem gadiem smaga darba.
“Nav pamata baidīties, ka kāds varētu tavu ideju nozagt, – viņam tas prasītu tieši tikpat daudz laika un pūļu. Pats galvenais – ir jārunā, lai pārbaudītu savas idejas dzīvotspēju. Pajautā ārstniecības iestādēm, vai tās vispār saskata šādu problēmu savā ikdienā. Nedusmojies, ja tās sākumā ir skeptiski noskaņotas un uzdod daudz skarbu jautājumu – tie parasti ir pamatoti, jo ārstniecības iestādes ir atbildīgas par saviem pacientiem un grib būt pilnīgi pārliecinātas par tavas idejas potenciālu. Jautā pacientu organizācijām, vai pacienti ir gatavi lietot tavu risinājumu, vai vispār viņi saskata šādu problēmu. Tev nav nepieciešami lieli ieguldījumi, bet būs vajadzīgs laiks, lai satiktos un uzklausītu pēc iespējas plašāku iesaistīto pušu loku. Tikai tad, kad idejas pielietojamību ir apstiprinājušas visas iesaistītās puses, ir vērts ar to strādāt tālāk vai arī, ja apstiprinājums nav iegūts, – no tās atvadīties. Nereti šo sarunu ceļā tiek apspriesta viena ideja, taču beigās tiek noformulēta pilnīgi cita,” mudina eksperte.
Definē un piesaisti finansējumu
Foto: Freepik.com/ Drazen Zigic
Par lieliskās idejas ieviešanu dzīvē un tās darbības uzturēšanu kādam būs jāmaksā. Vai jaunais risinājums būs pieejams valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā? Vai to būs gatava pirkt kāda privāta kompānija, lai papildinātu savu produktu portfeli? Vai varbūt kāda klīnika, kas tādējādi paplašinās diagnostikas iespējas?
Eksperte aicina doties pie potenciāliem investoriem, kad “mājasdarbs” ir izpildīts – ideja notestēta, atzinumi saņemti un biznesa modelis ir definēts: “Nereti viss tiek darīts no otra gala – apņēmīgi cilvēki ar labām idejām uzbūvē prototipu un tad mēģina pārliecināt pārējos, kāpēc tas ir lielisks. Taču mēs nepārtraukti redzam, ka ļoti labas iniciatīvas netiek ieviestas tikai tāpēc, ka trūkst kāds no šiem posmiem: neviens nav apjautājies, vai kādam vispār kaut kas tāds ir vajadzīgs, nav saprotams, kas par šo labo produktu maksās, un ir dārgs prototips, kurā ieguldīta nauda, laiks un enerģija, bet investori, neredzot biznesa modeli, nav gatavi finansēt tālāko attīstību. Savukārt ja ideja viņiem šķitīs saistoša un pārliecinoša, var izrādīties, ka viņi ir gatavi investēt jau ļoti agrīnā fāzē, pirms vēl sākusies prototipa izveide.”
