Tā gluži nav, ka vasara ir īpaši nelabvēlīga acu veselībai, tomēr pastāv vismaz trīs riska faktori – saule, svešķermeņi, tostarp smiltis un, protams, vējš. Tos ignorējot, var iedzīvoties nepatīkamās acu problēmās. Par risinājumiem stāsta "Aiwa Clinic" oftalmoloģe, ķirurģe un Oftalmoloģijas dienesta vadītāja Dace Lietuviete un „Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza.

Saulesbrilles – ne tikai skaists aksesuārs

Ārste uzsver: “Saulesbrilles nav vienīgi skaists aksesuārs. Tās nepieciešamas, lai pasargātu acis no ultravioletā starojuma, kas nebūt nav labvēlīgs acīm. Šā iemesla tādēļ saulesbrilles vajadzētu valkāt katru dienu arī tad, ja laiks ir apmācies, tā kā ultravioletais starojums spēj izlauzties arī caur mākoņiem. Ultravioletie stari var radīt acs radzenes kairinājumu un izraisīt acu asarošanu.”

Oftalmoloģe mudina neaizmirst par saulesbrillēm, atrodoties pie vai uz ūdens, jo tas mēdz tik jaudīgi atstarot sauli, ka var radīt acs apdegumu. Ieteicams iegādāties saulesbrilles optikas veikalā vai aptiekā, kur var ticami pārliecināties par saulesbriļļu izcelsmi. Noteikti jāizvēlas tādas brilles, kam ir aizsardzība pret UVA un UVB stariem. Ārste arī piebilst, ka tad, ja saulesbrilles nēsā jau no jaunības, var izdoties izvairīties no tādām nevēlamām sekām, kā katarakta, acs konjunktīva sabiezējums un ievērojami samazināt acs audzēja risku. 

Farmaceite norāda, ka tad, ja ir ilgstoši jāatrodas saulē, profilaksei vajadzētu lietot acu pilienus. Tie satur nātrija hialuronāts, dekspantenolu un dažādus augu ekstraktus.

Svešķermenis acī var radīt nobrāzumu!

Pat smilšu grauda vai niecīga kukainīša iekļūšana acī izraisa nepatīkamu graušanas sajūtu. Pirmā palīdzība – skalošana. Farmaceite stāsta, ka aptiekā var iegādāties fizioloģisko 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumu, kas ir piemērots gan acu, gan gļotādu skalošanai. Ir pieejami arī speciāli acu līdzekļi. “Vasaras sezonā būtu lietderīgi turēt mājas aptieciņā acu skalošanai paredzētus pilienus. To sastāvā ir attīrīts ūdens, nātrija hlorīds un žibulīša ekstrakts. Ja izskalot svešķermeni neizdodas un sajūta nepāriet, nāksies doties uz acs traumpunktu un meklēt ārsta palīdzību.”

Nopietna acs trauma ir nobrāzums, kas visbiežāk rodas, ja pēc svešķermeņa iekļūšanas aci neapdomīgi berž. Noberzt acs virsmu var arī tad, ja, piemēram, uzduras zaram. Oftalmoloģe skaidro: “Ja acs ir ieguvusi nobrāzumu, parasti tā asaro, ir teju neiespējami skatīties gaismā, vieglāk ir, ja aci tur ciet.”

Acs nobrāzums ātri nesadzīst. Būs nepieciešama ārsta konsultācija un, iespējams, acu pilieni ar antibiotiku. Pēc tam vēl krietnu laiku vajadzēs lietot mitrinošos acu pilienus. Noteikti jāieklausās rekomendācijās un jāturpina pilināt tik ilgi, cik ārsts ir noteicis. Pretējā gadījumā nobrāzuma brūce var atvērties.

Acu asarošana – vēja un citu kairinātāju blakusefekts

Oftalmoloģe saka: “Acu asarošana vējā mēdz rasties ikvienam, neatkarīgi no vecuma, lai gan biežāk, protams, par šādu problēmu sūdzas tieši gados vecāki cilvēki. Vēja ietekmē var plīst asaru plēvīte, kas atrodas starp plakstiem. Tā rezultātā acis sāk asarot, rodas vēlme biežāk mirkšķināt.”

Ar vēja spēku var nākties saskarties arī skrienot, braucot ar velosipēdu vai skrejriteni. Dodoties šādās aktivitātēs, kā arī aktīvajā atpūtā ūdenstilpēs, vajadzētu ikreiz padomāt par acīm un uzlikt brilles.