STENOKARDIJA
lēkmjveida sāpes sirds apvidū, kuras rada skābekļa trūkums sirds muskulatūrā. Stenokardija ir nevis patstāvīga slimība, bet to slimību pazīme, kuras rada asinsrites traucējumus sirds muskulatūrā. Biežākais stenokardijas cēlonis ir sirds vainagartēriju ateroskleroze, bet stenokardijas pamatā var būt arī reimatisms, mezglainais periarterīts, sifiliss u.c. Tipiskas stenokardijas lēkmes raksturīga pazīme ir sāpes sirds apvidū, kuras izstaro uz kreiso plecu un kreiso roku, reizēm arī uz kakla kreiso pusi un apakšžokli; mazāk tipiskos gadījumos sāpes var izstarot arī uz krūšu labo pusi, labo roku, pakrūti vai citur.
Stenokardijas lēkmi var radīt faktori, kas ietekmē asinsriti sirds vainagartērijās vai palielina skābekļa patēriņu sirds muskulatūrā, piem., uztraukums, fiziska pārpūle, asinsspiediena strauja paaugstināšanās vai pazemināšanās, aukstums, stipra asiņošana, saindēšanās, smēķēšana. Ļoti liela nozīme stenokardijas lēkmes izcelsmē ir CNS stāvoklim, jo CNS regulē gan skābekļa patēriņu sirdī, gan sāpju kairinājuma slieksni un zināmā mērā arī asinsvadu spraigumu. Tāpēc tiešas saistības starp stenokardijas lēkmju biežumu un stiprumu un sirds vainagartēriju bojājuma pakāpi nav. Sāpju stiprums un ilgums var būt dažāds. Parasti stenokardijas lēkme ilgst dažas minūtes. Stiprām sāpēm var pievienoties baiļu sajūta. Kad lēkme pāriet vai nu pati no sevis, vai pēc validola vai nitroglicerīna lietošanas, cilvēks atkal jūtas vesels.
Elektrokardiogramma stenokardijas lēkmju starplaikā var būt normāla. Pēc smagākas stenokardijas lēkmes vairākas dienas var būt nedaudz paaugstināta t° (pāri par 37°) un dažos asins izmeklējumos var parādīties novirze no normas. Stenokardijai līdzīgas sāpes sirds apvidū var radīt arī ribstarpu nervu iekaisums vai to kairinājums sakarā ar pārmaiņām mugurkaula skriemeļos, kreisās pleca locītavas artroze vai iekaisums, perikardīts, plaušu un pleiras iekaisums kreisajā pusē, barības vada vai kuņģa slimības, diafragmas trūce, žultspūšļa iekaisums, dažreiz arī bojāti zobi, deguna blakusdobumu iekaisums vai citi faktori. Ja novērš sāpju cēloni, šī t.s. reflektoriskā stenokardija parasti pazūd. Stenokardijas norise atkarīga no cēloņa. Vainagartēriju aterosklerozes gadījumā stenokardijai ir hroniska gaita ar periodisku uzlabošanos.
Ārstēšana. Slimniekam katrā ziņā jāgriežas pie ārsta. No medikamentiem stenokardijas lēkmes visātrāk pārtrauc nitroglicerīns, kas labi uzsūcas caur mutes dobuma gļotādu, tāpēc nitroglicerīna tableti paliek zem mēles. Var lietot arī 1% nitroglicerīna šķīdumu spirtā, ko pa 2 pilieniem uzpilina uz cukurgrauda un izsūkā. Dažreiz stenokardijas lēkmi izdodas pārtraukt ar validolu. Izmanto arī vairākus citus medikamentus. Ja stenokardijas lēkmes ir biežas un smagas, jāārstējas slimnīcā. Profilakse. Jāārstē pamatslimība (ateroskleroze u.c). Jāievēro pareizs darba, atpūtas un uztura režīms un jānovērš nervu sistēmas pārslodze. Nedrīkst lietot alkoholiskus dzērienus un smēķēt.
