SKORBUTS
slimība, ko izraisa ilgstošs С vitamīna trūkums organismā. Šī slimība rodas, ja uzturā ilgāku laiku trūkst svaigu augļu un dārzeņu (senāk nereti jūrniekiem, polārpētniekiem u.c). Skorbuts sastopams reti, biežāk rodas С hipovitaminoze, kas novērojama mērena un auksta klimata joslās ziemā un pavasarī. Saslimšanu veicina vienpusīgs uzturs, nepareiza produktu glabāšana un kulinārā apstrāde, smags fizisks darbs, grūtniecība un dažādas slimības. С vitamīns aktivē vielmaiņu; tā trūkums nelabvēlīgi ietekmē dažādu orgānu funkcijas, taču visvairāk tiek traucēta saistaudu pamatvielas - kolagēna veidošanās, tāpēc palielinās asinsvadu caurlaidība, tiek traucēta kaulu augšana, to stiprība samazinās.
Slimība sākas ar nespēku un smaganu asiņošanu. Dažkārt kaulos un locītavās jūtamas nenoteiktas mainīgas lokalizācijas sāpes, kas pastiprinās fiziskās piepūles laikā. Āda kļūst sausa un iepelēka. Vēlāk rodas sīki asinsizplūdumi ādā un gļotādā. No niecīgām traumām izveidojas plaši asinsizplūdumi zemādā, muskuļos, iekšējos orgānos, ķermeņa dobumos. Var būt asiņaina caureja un vemšana. Zobi sāk kustēties un izkrīt. Rodas tūska, anēmija. Pavājinās virsnieru darbība. Samazinās organisma spēja pretoties infekciju slimībām, no kurām skorbuta slimniekam drīz var iestāties nāve.
Ārstēšana. Smagas С hipovitaminozes gadījumā organismā ievada 2-3 g askorbīnskābes diennaktī. Ievada arī P vitamīnu, piem., ar preparātu rutīnu. Vieglu С hipovitaminozi var novērst ar vidēju С vitamīna devu, kas pieaugušam cilvēkam ir 0,5-1 g diennaktī. Augstāka diennakts norma nepieciešama sievietēm grūtniecības un laktācijas periodā, dažādu slimību, it īpaši infekcijas slimību slimniekiem, smaga fiziska darba strādniekiem. Organismam nepieciešamais С vitamīna daudzums jāpiegādā nevis ar vitamīnu preparātiem, bet ar produktiem, kas satur daudz С vitamīna, - ar augļiem un dārzeņiem.
