RĒZUS FAKTORS
antigēns, kas atrodams rēzus pērtiķa (Macacus rhesus) un cilvēka eritrocītos. Rēzus faktors iedzimst. Cilvēkus, kuru asinīs ir rēzus faktors, sauc par rēzus pozitīviem (apmēram 85% cilvēku), pārējos - par rēzus negatīviem. Ja rēzus faktors atkārtoti nonāk rēzus negatīvā organismā (piem., ar injekcijām), 10-20% gadījumu veidojas specifiskas rēzus antivielas. Tās var radīt komplikācijas pēc asins pārliešanas, kā arī grūtniecības laikā, tāpēc rēzus faktoru nosaka visiem slimniekiem, donoriem, grūtniecēm. Rēzus pozitīvam slimniekam var pārliet tikai rēzus pozitīva donora asinis, bet rēzus negatīvam slimniekam - tikai rēzus negatīva donora asinis. Ja māte ir rēzus negatīva, bet tēvs rēzus pozitīvs, var izveidoties rēzus pozitīvs auglis, kas izraisa rēzus antivielu veidošanos grūtnieces asinīs. Antivielas traucē augļa attīstību un var radīt priekšlaicīgas dzemdības vai bērna saslimšanu ar jaundzimušo hemolitisko slimību. Rēzus negatīvām grūtniecēm regulāri pārbauda asinis, vai tajās nav antivielu; ja antivielas parādās, nepieciešama speciāla ārstēšana. Pirmās grūtniecības laikā antivielas rodas reti un bērns parasti piedzimst vesels. Ar katru nākamo grūtniecību sensibilizācija palielinās un komplikācijas rodas biežāk. Antivielu veidošanos aizkavē, pēc pirmajām dzemdībām injicējot hiperimūno antirēzus gamma globulīnu. Att.
