REIMATISMS

infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta ar saistaudu, galvenokārt sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem. Reimatisma izcelsmē svarīga nozīme ir streptokokiem, kas normāli kopā ar citiem mikroorganismiem atrodas mutes dobumā, degunā un citur. Novājinātā organismā provocējošu faktoru (saaukstēšanās, vīrusu infekciju u.c.) ietekmē streptokoks var izraisīt akūtas infekcijas (angīna, faringīts, skarlatīna, augšējo elpošanas ceļu katars u.c.) vai hroniskas infekcijas (bojāti zobi, hronisks mandeļu iekaisums, faringīts, deguna blakusdobumu iekaisums, holecistīts, apendicīts u.c). Streptokoku izdalītās vielas nokļūst citu orgānu saistaudos un bojā tos. Audu iekaisuma un bojājuma dēļ sākas progresējošs autoalerģisks process.

Ar reimatismu parasti saslimst bērnībā vai pusaudža gados. Tas agri rada sirdskaites, asinsrites traucējumus, darbaspējas zudumu. Saslimšanu veicina uzturēšanās aukstās, mitrās telpās un caurvējā. Reimatismam raksturīga ilgstoša gaita ar paasinājumu un remisiju maiņu. Rudeņos un pavasaros slimība mēdz paasināties, nereti pēc saaukstēšanās, infekcijām, fiziskas vai psihiskas traumas. Parasti 1-2 nedēļas pēc pārciestas angīnas vai gripas rodas nespēks, nogurums, svīšana, paaugstinās t°. Uz ādas, parasti uz apakšstilbiem, var izveidoties mezglainā eritēma.

Reimatismam raksturīga gredzenveida eritēma, t.i., iesārti plankumi ar gaišiem centriem uz kāju, roku vai vēdera ādas; plankumiem ir tieksme ekscentriski paplašināties. Locītavu apvidū var rasties cieti reimatiskie mezgliņi zirņa lielumā. Biežākā un smagākā reimatisma izpausme (80-90% gadījumu) ir reimokardīts. 40 procentiem primāra reimokardīta slimnieku attīstās reimatiskais poliartrīts jeb locītavu reimatisms, kas parasti skar lielās locītavas. Locītavas ir uztūkušas, āda virs tām iestiepta, apsārtusi, karsta. Sāpju dēļ kustības locītavās ierobežotas. Iekaisumam vienā locītavā beidzoties, tas sākas citā. Var būt migrējošas sāpes locītavās bez iekaisuma parādībām. Reimatiskais poliartrīts locītavu deformācijas nerada. Reimatisks iekaisums nereti rodas plaušās, pleirā, vēderplēvē, galvas un muguras smadzeņu asinsvados, smadzeņu apvalkos, perifēriskajos nervos, nierēs.

Nervu sistēmas reimatismu sauc par neiroreimatismu. Atsevišķos gadījumos vai atsevišķos slimības posmos var dominēt dažādu orgānu bojājumu simptomi. Reimatismam specifisku laboratorisku izmeklējumu nav; izmeklējumu dati galvenokārt palīdz noteikt šās slimības aktivitātes pakāpi un norisi.

Reimatisma aktīvajā fāzē bieži rodas anēmija, palielinās leikocītu daudzums, paātrinās eritrocītu grimšana, mainās asins seruma bioķīmiskais sastāvs. Ārstēšana uzsākama iespējami agri. Cilvēkus, kam ir aktīvs reimatisms, ārstē slimnīcā. Saslimušajam sākumā jāievēro stingrs gultas režīms. Uzturam jābūt viegli sagremojamam, ar pietiekamu olbaltumvielu un vitamīnu (sevišķi С un P vitamīnu) daudzumu. Slimības akūtajā periodā ieteicams samazināt uztura enerģētisko vērtību, kā arī vārāmā sāls daudzumu. Sekmīgas ārstēšanas galvenais noteikums ir infekcijas perēkļu (bojātu zobu, strutojošu mandeļu, deguna blakusdobumu iekaisuma u.c.) likvidēšana, kas ārsta uzraudzībā izdarāma slimības sākumā vai pēc akūtā procesa norimšanas. Reimatisma ārstēšanā pēc ārsta norādījumiem lieto dažādus medikamentus (acetilsalicilskābi, amidopirīnu, butadionu, prednizolonu, deksametazonu, penicilīnu u.c). Bērnus un pusaudžus pēc ārstēšanās slimnīcā sūta uz specializētām sanatorijām. Reimatisma slimnieku dispanserizē pēc dzīves vai darba vietas. Slimniekam jāsargājas no saaukstēšanās, jāturpina norūdīšanās procedūras, regulāri jāpārbauda un jāārstē zobi un jālikvidē citi infekcijas perēkļi. Ārsta uzraudzībā slimnieks saņem profilaktiskus ārstēšanas kursus. Profilaksē liela nozīme ir racionālam dzīves veidam, pareizai darba un atpūtas mijai, organisma norūdīšanai, fizkultūrai un sportam, kā arī pilnvērtīgam uzturam ar ierobežotu ogļhidrātu un pietiekamu vitamīnu daudzumu. Ārsta uzraudzībā rūpīgi jāārstē akūtas saaukstēšanās slimības, gripa, angīna, kā arī jālikvidē infekcijas perēkļi organismā.