RECEPTORI
īpaši veidoti jušanas (aferento) nervu šķiedru gali, kuros kairinājuma enerģija pārveidojas ierosā (nervu impulsā), ko jušanas nervu šķiedras aizvada uz CNS. Receptori izkaisīti pa visiem ķermeņa audiem, kā arī sakopoti maņu orgānos. Pēc uzbūves tie ir ļoti daudzveidīgi. Vienkāršākie ir brīvie nervgaļi (skatīt 1. attēlu). Jušanas nerva šķiedra te zaudējusi mielīna apvalku, bet ass cilindrs, kas vienmēr ir nervu šūnas dendrīts, brīvi sazarojies, radot tīklam, krūmam vai kamoliņam līdzīgu veidojumu. Šādi receptori atrodas ādas, serozo apvalku, asinsvadu u.c. orgānu saistaudos. Sarežģītāki ir t.s. iekapsulētie receptori, kuriem dendrīta gala sazarojumu ietver saistaudu kapsula. No šiem receptoriem biežāk sastopami lamelozie ķermenīši (skatīt 2. attēlu), kas reaģē uz spiediena maiņu. Tie atrodas ādas, krūts dziedzeru, aizkuņģa dziedzera, apzarņa, asinsvadu un locītavu somiņu saistaudos.
Visus receptorus iedala 2 lielās grupās: eksteroreceptоri uztver ārējās vides kairinājumus, bet interoreceptori - organisma iekšējā vidē radušos kairinājumus. Tā kā katrs receptors reaģē tikai uz noteikta veida kairinājumu, pēc kairinātāja rakstura izšķir vairākas receptora grupas. Mehanoreceptori uztver dažādus ārējās un iekšējās vides mehāniskos kairinājumus. Pie šās grupas pieder taktilie receptori (atrodas ādā, uztver pieskārienu, spiedienu), baroreceptori (izvietoti asinsvados un reaģē uz asinsspiediena maiņu), proprioreceptori (ir muskuļos, cīpslās, locītavās un signalizē par to kustībām) u.c. Hemoreceptori uztver ķīmisko vielu kairinājumus, piem., garšas un ožas receptori. Termoreceptоri uztver t° svārstības, bet fotoreceptori, kas atrodas acs tīklenē, - gaismu. Īpatnēja grupa ir sāpju receptori, tie reaģē uz tāda stipruma mehāniskajiem, ķīmiskajiem un termiskiem kairinājumiem, kas var bojāt audus un šūnas. Daudziem receptoriem ir spilgti izteikta adaptācija: ilgstošs nemainīga stipruma kairinājums drīz vien vairs neizraisa tajos ierosu.
