PRIEKŠSTATS
agrāk uztvertā jutekliskā veidola (asociāciju izraisīta) reprodukcija smadzenēs. Individuālie priekšstati attiecas uz noteiktu priekšmetu vai personu, piem., konkrētu māju, grāmatu, draugu. Vispārinātie priekšstati attiecas uz līdzīgu priekšmetu kopumu, piem., māju, grāmatu, draugu vispār. Pieaugušam cilvēkam priekšstats parādās apziņā arī attiecīga vārda veidā. Daļai cilvēku priekšstats spēj sasniegt lielu spilgtumu (t.s. eidētiskie tēli), piem., mākslinieks redzētu ainavu atceras tikpat spilgtu kā īstenībā. Taču vesels cilvēks nekad nesajauc priekšstatu ar īstenību. Dažās psihiskajās slimībās priekšstats sasniedz un pārsniedz uztveres tēlu spilgtumu un cilvēks sajauc priekšstatu ar īstenību (halucinācijas). Priekšstata fizioloģiskais pamats ir agrāk (uztveres procesā) izveidojušos neirālu pagaidu sakaru funkcionālo sistēmu, arī galvas smadzeņu garozas šūnu struktūrā kodētās informācijas aktivēšanās (skatīt atmiņa).
