PELDĒŠANĀS
Izšķir peldēšanos dabiskajos ūdeņos (upēs, ezeros, jūrās) un mākslīgos baseinos (atklātos un slēgtos). Peldēšanās laikā sevišķi izteikta ir ūdens mehāniskā un termiskā iedarbība. Peldēšanās labvēlīgi ietekmē elpošanas orgānus - pieaug elpošanas muskuļu spēks, palielinās elpošanas dziļums, plaušu vitālā kapacitāte. Peldēšanās norūda organismu, uzlabo asinsriti un termoregulāciju, pastiprina vielmaiņu, stiprina un tonizē nervu sistēmu, Cilvēkam pavadot siltā ūdenī (24- 25°) 3-4 minūtes pat bez kustībām, elpošanas dziļums palielinās gandrīz 2 reizes, bet vielmaiņa par 50- 75%.
Atklātos ūdensbaseinos ūdens t° vienmēr ir zemāka par ķermeņa t° (ūdenī ķermenis atdod vairāk siltuma nekā gaisā tādā pašā t°). Rīgas jūrmalā pat jūlijā un augustā jūras ūdens t° visbiežāk ir 17-19°, tāpēc peldes tajā uzskatāmas par vēsām; LPSR upēs ūdens t° par 2-3° augstāka. Ja peldas atklātos ūdeņos, efektīvi iedarbojas arī gaiss un saule. Ezeros ar mineralizētu ūdeni un jūrās mehāniskajai un termiskajai iedarbībai vēl pievienojas ķīmiskā. Sāļu kairinošā iedarbība uz ādu un tās receptoriem neizbeidzas tūlīt pēc cilvēka iznākšanas no ūdens. Peldes slēgtos baseinos ir mazāk efektīvas, peldēšanos izmanto organisma norūdīšanai, kā arī ārstniecības nolūkos vielmaiņas slimību (aptaukošanās), neirastēnijas, vispārējas pārpūlēšanās, hroniskas pneimonijas u.c. gadījumos.
Peldēšanās nav ieteicama cilvēkiem ar izteiktiem asinsrites sistēmas traucējumiem, akūtiem iekaisuma procesiem, sievietēm grūtniecības 2. pusē. Pirms peldēšanās vēlama neliela (15-20 minūšu) atpūta, nedaudz kustību; peldēties drīkst ne agrāk kā 1-2 stundas pēc ēšanas, nekādā gadījumā nedrīkst peldēties pēc alkoholisku dzērienu lietošanas. Peldēšanās laikā cilvēkam pastāvīgi jākustas; peldēšanās ilgums 2- 9 minūtes. Nedrīkst peldēties, līdz parādās "zosāda". Pēc iznākšanas no ūdens ieteicams noberzēties ar dvieli, skatīt arī peldēšana.
