PAROTĪTS
cūciņa - akūta infekciju slimība, kam raksturīgs pieauss (galvenokārt), zemžokļa, zemmēles siekalu dziedzeru iekaisums. Retāk process skar arī citus dziedzerus (sēkliniekus, aizkuņģa dziedzeri), smadzeņu apvalkus. Ierosinātājs ir vīruss, kas atrodas slimnieka siekalās, asinīs, smadzeņu šķidrumā. Ārējā vidē vīruss neizturīgs - ultravioletā starojuma un dezinficējošu šķīdumu iedarbībā drīz vien aiziet bojā. Infekcijas avots ir slimnieks, kas izdala vīrusus pēdējās inkubācijas perioda dienās un pirmajās 4-5 slimības dienās. Infekcijas izplatītājs var būt arī slimnieks ar bezsimptomu slimības formu. Inficēšanās parasti notiek pilieninfekcijas ceļā, dažkārt arī ar siekalām aptraipītiem priekšmetiem, ja tie no slimnieka tieši nokļūst pie veselā.
Uzņēmība pret parotītu ir samērā liela - pēc saskares ar slimnieku saslimst apmēram 50% neslimojušo. Visbiežāk slimo bērni 5-15 gadu vecumā un jaunieši līdz 25 gadiem. Zīdaiņi slimo reti. Pēc pārslimota epidēmiskā parotīta veidojas ilgstoša imunitāte, atkārtoti slimības gadījumi ir reti. Vislielākā saslimstība - ziemā un agrā pavasarī. Infekcija organismā iekļūst caur mutes, žāvas un deguna gļotādu un ar asins plūsmu nonāk siekalu dziedzeros u.c. orgānos. Dažreiz vīruss iekļūst arī smadzeņu apvalkos, aizkuņģa dziedzerī un dzimumdziedzeros, izraisot tur iekaisumu. Inkubācijas periods 11-23 dienas, visbiežāk 18-20 dienas.
Slimība sākas ar sliktu pašsajūtu, miega traucējumiem, džinkstēšanu ausīs. Vienlaikus ar pieauss siekalu dziedzera pietūkumu t° paaugstinās līdz 38-39°. Vispirms pietūkst vienas, pēc 1-3 dienām otras puses pieauss siekalu dziedzeris. Pietūkums lokalizējas auss priekšpusē un izplatās uz leju. Runājot, ēdot, žāvājoties jūtamas sāpes. Ja iekaist arī zemžokļa un zemmēles siekalu dziedzeri, pietūkst viss zemžokļa apvidus; kakls kļūst resns, zūd robeža starp kaklu un galvu. Pietūkums 1- 3 dienas pieaug, pēc tam pakāpeniski izzūd (līdz 8.-10. slimības dienai).
Infekcija var skart arī citus orgānus. Zēniem pubertātes vecumā un vīriešiem 10-30% gadījumu 6.-7. slimības dienā rodas sēklinieku iekaisums - atkal paaugstinās t°, ir stipras sāpes dzimumdziedzeros. Meitenēm un jaunām sievietēm var rasties olnīcu un krūts dziedzeru iekaisums. Daļai slimnieku 2.-8. slimības dienā sākas aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas saistīts ar vemšanu, sliktu dūšu, sāpēm vēderā, caureju. Nereti ir epidēmiskā parotīta vīrusa izraisīts meningīts, kas var rasties vienlaikus ar pieauss siekalu dziedzera iekaisumu, kā arī pirms vai pēc tā. Meningīts sākas pēkšņi ar paaugstinātu t°, vemšanu, galvassāpēm, kakla mugurpuses muskuļu stīvumu. Meningīta gaita parasti ir labvēlīga, un 3-4 nedēļās slimnieks pilnīgi atveseļojas.
Ārstēšanā specifisku līdzekļu nav. Akūtajā slimības periodā jāievēro gultas režīms. Meningīta gadījumā 3-4 nedēļas jāārstējas slimnīcā. Ja pieauss siekalu dziedzeris ir stipri pietūcis un sāpīgs, lieto siltuma procedūras - siltu pārsēju, kompresi, sildīšanu ar solluksa lampu. Ieteicams muti skalot ar dezinficējošu šķīdumu. Ja ir paaugstināta t° un sāpes, lieto t° pazeminātājus un pretsāpju līdzekļus; smagos gadījumos ievada gamma globulīnu.
Profilakse. Slimnieks izolējams mājas apstākļos līdz 10. slimības dienai. Bērni, kas ar epidēmisko parotītu nav slimojuši, pēc saskares ar slimnieku izolējami 21 dienu. Viņiem ieteicams ievadīt gamma globulīnu, kas pasargā no saslimšanas vai atvieglo slimības gaitu. Profilaktisko vakcināciju (aktīvo imunizāciju) izdara bērniem no 15-18 mēnešu vecuma līdz 7 gadu vecumam.
