OSTEOMIELĪTS
kaula smadzeņu iekaisums. To ierosina strutas radošie mikrobi (stafilokoki, streptokoki). Izšķir hematogēno un traumatisko osteomielītu. Pēc klīniskās gaitas osteomielīts var būt akūts un hronisks. Hematogēnais osteomielīts rodas, ja infekcija iekļūst kaula smadzenēs ar asinīm no strutojoša perēkļa organismā (mandeles, furunkuls; jaundzimušajiem osteomielīts var radīt nabas sepse).
Saslimst galvenokārt bērni, parasti līdz 12 gadu vecumam (retāk jaunieši, izņēmuma gadījumā pieaugušie). Slimība rodas tikai tad, ja bērna organisms ir īpaši sensibilizēts pret infekcijām. Hematogēnais osteomielīts var būt akūts un hronisks. Akūtais hematogēnais osteomielīts sākas pēkšņi - ar augstu t° (39-40°), sāpēm un pietūkumu vienā loceklī, dažreiz - vairākos locekļos. Osteomielīts biežāk lokalizējas locītavām tuvās vietās - augšstilba kaula lejasdaļā, apakšstilba kaulos, augšdelma kaulā, bet var rasties arī jebkurā citā vietā.
Ja osteomielītu laikus neārstē, strutas pa kaula smadzeņu kanālu var izplatīties ļoti plaši. Vienlaikus sabiezē kaulplēve, radot periostītu. Strutas var izlauzties cauri kaulaudiem un nonākt starpmuskuļu spraugās, veidojot plašu sastrutojumu. Pēc dažām dienām strutas izlaužas uz āru, radot fistulas. Iekaisuma process izraisa kaula asinsvadu trombozi un kaula barošanās traucējumus: kauls sāk daļēji atmirt. Nedzīvie kaulaudi - sekvestri atdalās no kaula, pamazām sadrūp un ar strutām izdalās ārā. Daļa sekvestru paliek, paildzinot strutošanu, - rodas hroniskais hematogēnais osteomielīts.
Dažreiz (galvenokārt pieaugušajiem) hronisks hematogēnais osteomielīts var sākties bez akūtās stadijas. Slimība attīstās pamazām, bez drudža un stiprām sāpēm, neveidojot sastrutojumus un fistulas. Hematogēnā osteomielīta komplikācijas: strutains artrīts, patoloģisks lūzums vai izmežģījums, organisma intoksikācija (sepse).
Traumatiskais osteomielīts attīstās retāk nekā hematogēnais osteomielīts. Tas rodas, infekcijai iekļūstot kaula smadzenēs caur brūci pēc vaļējiem lūzumiem un locītavu ievainojumiem, ja bojāta kaulplēve un kauls. Traumatisko osteomielītu veicina brūcē iekļuvušie svešķermeņi. Tas var būt arī nepietiekami ārstēta panarīcija komplikācija.
Ārstēšana. Akūto hematogēno osteomielītu ārstē slimnīcā. Lieto antibiotikas, vispārspēcinošu terapiju. Ja izveidojas sastrutojums, nepieciešama operācija. Hronisku hematogēno osteomielītu ārstē, slimo locekli imobilizējot un lietojot antibiotikas, izmantojot fizioterapijas procedūras. Ja izveidojušies sekvestri, ārstē ķirurģiski. Traumatisko osteomielītu ārstē tāpat kā hematogēno osteomielītu. Lūzuma gadījumā nepieciešama ilgstoša imobilizācija. Pēc izveseļošanās kaulā vēl ilgi (1/2- 5 g.) var saglabāties snaudošā jeb latentā infekcija. Organisma reaģētspēju zudums, pārpūle, cietušās vietas apsaldēšana, pat neliela trauma, pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana var radīt jaunu slimības uzliesmojumu. Profilakse. Fokālās infekciju perēkļu likvidēšana organismā. Panarīcija, kā arī dažādu brūču rūpīga ārstēšana. Vispārspēcinoši līdzekļi (racionāls uzturs, vitamīnu terapija).
