MUGURKAULA IZLIEKUMI
ir fizioloģiski un patoloģiski. Mugurkaulam ir 4 fizioloģiskie izliekumi: kakla un jostas izliekums uz priekšu - lordozes; krūšu un krustu daļā uz mugurpusi - kifozes. Mugurkaula izliekumi kopā ar starpskriemeļu elastīgajiem diskiem palielina mugurkaula kustīgumu un amortizācijas spējas. Jaundzimušā mugurkauls ir taisns; 2-3 mēnešu vecumā, kad bērns sāk turēt galvu, veidojas pirmais fizioloģiskais mugurkaula izliekums (lordoze) kakla daļā; 6-8 mēnēšu vecumā, kad bērns sāk sēdēt, rodas krūšu izliekums (kifoze), bet apmēram gada vecumā, kad bērns sāk stāvēt, - jostas izliekums (lordoze) un krustu izliekums (kifoze). Sānu virzienos fizioloģisko mugurkaula izliekumu cilvēkam nav.
Patoloģiskie mugurkaula izliekumi var būt gan priekšas-muguras virzienā, gan sānu virzienā. Patoloģiskie mugurkaula izliekumi priekšas-muguras virzienā ir palielināta lordoze un palielināta kiloze. Palielināta lordoze rodas galvenokārt jostas apvidū dažu slimību, kā arī nepareizas stājas gadījumā.
Mugurkaula izliekumu sānu virzienā sauc par skoliozi. Skolioze var būt piedzimta (vienam vai vairākiem skriemeļiem ir nepareiza, parasti ķiļveidīga forma) un iegūta (pēc rahīta vai poliomielīta); iegūtā skolioze visbiežāk rodas sakarā ar muguras muskuļu vājumu. Izšķir skoliozi uz labo pusi un skoliozi uz kreiso pusi; var būt arī divloku jeb S veida skolioze. Skoliozi nosaka pēc līnijas, ko veido skriemeļu smailie izaugumi, kurus labi var saskatīt zem ādas. Skoliozei ir 3 pakāpes: I - mugurkaula sānizliekums nav liels, guļu stāvokli (uz vēdera) tas izzūd; II - sānizliekums guļu stāvoklī samazinās, bet pilnīgi neizzūd; III - sānizliekums saglabājas arī guļu stāvoklī (fiksētā skolioze).
Fiksētā skolioze bieži kombinējas ar palielinātu kifozi krūšu daļā; tādā gadījumā to sauc par kifoskoliozi. Kifoskoliozei ir raksturīga mugurkaula sagriešanās. Patoloģiskie mugurkaula izliekumi nav tikai kosmētisks defekts, tie var ierobežot kustības vai arī, ja tie ir krūšu daļā, traucēt sirds un plaušu darbību un attīstību - samazinās plaušu vitālā kapacitāte, tiek apgrūtināta sirdsdarbība un asinsrite.
Ārstēšanu svarīgi sākt jau laikus. Ja vērojams, ka muguras muskuļi ātri pagurst, jāgriežas pie ārsta ortopēda. Lieto ārstniecisko fizkultūru un muguras masāžu. Izšķir lokanības (panāk mugurkaula lokanību), stiepšanas (mugurkaulu iztaisno un izstiepj), stiprinošos (vingrina vēdera, muguras u.c. muskuļus, panākot, ka tiek noturēts pareizs ķermeņa līdzsvars) un labošanas vingrojumus (koriģē nepareizu stāju). Koriģējošās vingrošanas grupas izveidotas arī skolās. Fiksētus mugurkaula izliekumus var ārstēt arī ķirurģiski (izdara ķīļveida rezekcijas mugurkaula skriemeļos). Metāla fiksatoru un atsperu lietošana patoloģisko mugurkaula izliekumu mazināšanai nav sevišķi efektīva. Profilakse. Muguras un vēdera muskuļu stiprināšana. Bērna augumam atbilstošas mēbeles mājās un skolā. Att.
