MĒRIS
sevišķi bīstama akūta infekciju slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums ādā, limfmezglos, plaušās un citur. 6., 14. un 19. gs. Mēra pandēmijas aptvēra daudzas pasaules valstis, gāja bojā desmitiem miljonu cilvēku. 20. gs. slimība likvidēta lielākajā daļā pasaules valstu. Tā vēl sastopama dažās Āzijas, Āfrikas un Dienvidamerikas valstīs. PSRS sakarā ar stingru profilaktisko pasākumu sistēmu cilvēki ar mēri neslimo. Mēri ierosina mikroorganisms Pasteurella pestis. Cilvēki inficējas no slimiem grauzējiem (susliki, žurkas u.c.) un inficētām blusām. Slims cilvēks var kļūt par infekcijas avotu. Ja cilvēks inficējies caur ādu, rodas t.s. ādas buboņu vai arī septiskā mēra forma, bet, ja inficējies pa gaisu ar pilieniem, izveidojas plaušu forma.
Inkubācijas periods ilgst 2-5 dienas. Slimība sākas pēkšņi: krasi paaugstinās t°, rodas drebuļi, nespēks, stipras galvassāpes; sākas murgi un halucinācijas, bet ļoti smagos gadījumos krītas asinsspiediens, ir pulsa traucējumi, sejā ciešanu un šausmu izteiksme. Saslimušie iet bojā pieaugošas sirds un asinsvadu mazspējas dēļ. Buboņu formai raksturīgi iekaisuši, palielināti, blīvi un sāpīgi lifmezgli - buboņi, kas lokalizējas cirkšņos, padusēs, kakla apvidū. Buboņi var sastrutot un čūlot. Primārās plaušu formas gadījumā rodas mokošs, sāpīgs klepus ar putainām vai asiņainām krēpām. Slimnieka stāvoklis ātri pasliktinās, iestājas bezsamaņa, smags šoks, kas 2-4 dienu laikā var beigties ar nāvi. Mūsdienās ir iespējams izārstēt visas mēra formas.
Ārstēšana. Saslimušais steidzami jāievieto slimnīcā. Lieto antibiotikas (streptomicīnu, tetramicīnu, levomicetīnu), sirds un asinsvadu darbību veicinošus līdzekļus, sāļu šķīdumus, vitamīnus u.c. Profilakse. Valstu savstarpēja informācija un palīdzība radušos epidēmiju apkarošanā. Valsts robežu sanitārajai aizsardzībai lieto speciālus administratīvus, medicīniskus un sanitārus pasākumus atbilstoši starptautiskās konvencijas noteikumiem. Noorganizētas speciālas teritoriālās mēra profilakses iestādes. Saslimušos un personas, kas bijušas ar tiem saskarē, obligāti izolē speciālās infekciju slimnīcās. Epidēmijas perēklī izdara dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju; līķus sadedzina vai apglabā, ievērojot speciālus noteikumus. Ļoti svarīgs pasākums ir epidēmijas perēkļa novērošana, savlaicīga grauzēju masveida saslimšanas (epizootijas) atklāšana un likvidēšana, kā arī apdzīvoto vietu sistemātiska deratizācija. Cilvēkus, kas dzīvo dabas infekciju perēkļu apkaimē, potē ar dzīvu novājinātu pretmēra vakcīnu.
