MĀCĪBU SLODZE
garīgā un fiziskā slodze, kas saistīta ar mācību programmas apguvi skolā un mājās. Mācību slodzes plānošanā ievēro skolēnu vecumam atbilstošus garīgā darba higiēnas noteikumus. Tas dod iespēju mācību slodzi pakāpeniski palielināt, nekaitējot skolēna veselībai, fiziskai un garīgajai attīstībai. Strādājot garīgu darbu (mācoties), skolēni samērā drīz nogurst, tāpēc ka
CNS skolas vecuma bērniem vēl nav funkcionāli pilnīgi izveidojusies. Jo jaunāks bērns, jo ātrāk nogurst viņa
CNS. Tāpēc arī skolēni nespēj ilgstoši koncentrēt uzmanību. Mācību stundas norisē šīs īpatnības tiek ievērotas. Uzmanības koncentrēšanu sekmē uzskates līdzekļu maiņa, aktīvs skolēnu patstāvīgais darbs stundā. Pilnīgi koncentrēt uzmanību mācību stundā 7 gadus veci skolēni spēj tikai 10 - 15 minūtes; 8 - 10 gadus veci skolēni jau spēj koncentrēties 20 minūtes, 11 - 14 gadus veci - 30 minūtes, bet, sākot ar 15 gadu vecumu, - 40 minūtes un ilgāk. Uzmanības samazināšanās jaunāko klašu skolēniem saistīta ne vien ar
CNS, bet arī ar muskulatūras nogurumu, jo bērni nespēj ilgstoši noturēt ķermeni vienā pozā, sāk grozīties, sarunāties. Noguruma novēršanai jaunākajās klasēs iekārto fizkultūras minūtes. Mācību stundu skaits skolās ir normēts atbilstoši skolēnu vecumam: 1. - 3. klasē 24 - 25 mācību stundas nedēļā, 4. klasē - 26 stundas, 5. - 7. klasē - 31 stunda, 8. klasē - 32 stundas, 9. - 11. klasē ne vairāk kā 31 obligātā mācību stunda; bez tam fakultatīvās nodarbības pēc izvēles: 1. - 8. klasē ne vairāk kā 2 stundas nedēļā, 9. - 11. klasē ne vairāk kā 6 stundas nedēļā. Mācību stundas ilgums - 45 minūtes. To atļauts samazināt slimiem bērniem sanatorijās un meža skolās. Minimālais pārtraukumu ilgums - 10 minūtes, lielais pārtraukums pēc 2. stundas - 30 minūtes. Viena lielā pārtraukuma vietā var būt divi 20 minūšu pārtraukumi: viens - pēc 2. stundas, otrs - pēc 3. stundas. Pārtraukuma laikā skolēniem jāuzturas svaigā gaisā vai labi izvēdinātās telpās. Pārtraukumos nav ieteicamas sacensību spēles, kas paaugstina nervu sistēmas ierosas līmeni un drīzāk rada nogurumu. Liela nozīme skolēnu noguruma profilaksē ir pareizi sastādītam stundu sarakstam. Vislielākās darbaspējas bērniem ir priekšpusdienā un pusdienlaikā, bet pēcpusdienā un vakarā tās strauji samazinās. Tomēr rīta maiņas pirmajā mācību stundā garīgā darba spējas vēl nav sasniegušas maksimumu, jo pēc nakts miega galvas smadzeņu garozā pārsvarā vēl ir kavēšanas procesi. Vislielākās garīgā darba spējas ir 2. un 3. mācību stundā rīta maiņā. Sākot ar 4. mācību stundu, jau jūtama noguruma iestāšanās. Tāpēc vieglākos mācību priekšmetus plāno 1. stundā un pēdējās stundās, bet priekšmetus, kas prasa lielu garīgu piepūli (matemātika, fizika, ķīmija), plāno 2. - 4. stundā. Arī pirmdienās
un sestdienās paredz mazāku stundu skaitu un vieglākus mācību priekšmetus, jo pirmdienā pēc svētdienas atpūtas skolēni vēl nav pārslēgušies uz mācību darbu, bet sestdienā jau ir noguruši. Arī mājās veicamās mācību slodzes lielumam jāatbilst skolēna vecumam, kā arī citām garīgā darba higiēnas prasībām. 1. klases skolēniem mācību slodze mājās nedrīkst pārsniegt 1 stundu, 2. klases skolēniem - 1 1/2 stundas, 3. un 4. klases - 2 stundas, 5. un 6. klases - 2 1/2 stundas, 7. klases - 3 stundas, 8. līdz 11. klases skolēniem - 4 stundas. Nesamērīgi ilgi mājas darbi var radīt pārpūli, jo bērnu
CNS vēl nav sasniegusi briedumu un nogurums iestājas diezgan drīz. Noguruma likvidēšanā un profilaksē labi palīdz skolēna dienas režīma ievērošana un aktīva atpūta svaigā gaisā svētdienās un brīvlaikos. Vispārizglītojošās skolās brīvlaiki sadalās šādi: 5 dienas novembrī, 12 dienas janvārī, 8 dienas martā; vasaras brīvlaiks 2 1/2 - 3 mēneši (jūnijs, jūlijs, augusts).
