LŪPAS VĒZIS
ļaundabīgs lūpas audzējs. Ļaundabīgo audzēju vidū tas ir 6. - 7. vietā. Slimo gandrīz tikai vīrieši 40 - 60 gadu vecumā, galvenokārt ar apakšlūpas vēzi. Sievietēm biežāk sastopams augšlūpas vēzis. Lūpas vēža attīstību veicina saules stari, atmosfēras spiediena svārstības, mehāniskas traumas, smēķēšana, mutes dobuma higiēnas neievērošana, lūpu epitēlija atrofija vecumā. Īsto lūpas vēža sākumu grūti noteikt, jo 92% gadījumu tas attīstās no vēždraudes formas, kas veidojas vairākus mēnešus vai gadus. Reti lūpas vēzis attīstās uz veselas lūpas īsā laikā - pēc traumas ar aizkavētu dzīšanu. Izšķir 2 vēždraudes formas. Proliferatīvā forma - epitēlija slānis pakāpeniski sabiezē, zaudē spīdumu, kļūst bāls, sauss, plaisā, lobās, veidojas difūza diskeratoze (atgriezenisks process). Ja neārstē, uz tās fona attīstās norobežoti epitēlija proliferācijas laukumi - lokālas diskeratozes jeb leikoplakijas (neatgriezenisks process). Destruktīvā forma - epitēlija plīsums, erozija, čūla. Lūpas vēža sākumstadijā ir apaļš, nesāpīgs, ciets audu sabiezējums ar nenorobežotām, paaugstinātām, nelīdzenām malām; tā centrā ir čūliņa, kuras izdalījumi sacietē, veidojot garoziņu. Vēlākajās stadijās process skar arī dziļākos audus. Lūpas vēzi ārstē, kombinējot ķirurģisko un staru terapiju. Profilakse. Jānovērš kaitīgo faktoru iedarbība, laikus radikāli jāārstē vēždraudes slimības.
