KOLIKAS
stipras graizes vēdera dobuma orgānos (zarnās, aknās, nierēs un citur). Kolikas vienmēr ir saistāmas ar akūtām vēdera orgānu slimībām. Kolikām parasti pievienojas nespēks, reibonis, auksti sviedri, slikta dūša, pat vemšana. Kolikai (piem., zarnu kolikas) dažreiz var sekot caureja. Kolikas cēlonis var būt zarnu samešanās, zarnu iesprūdums. Šīm kolikām raksturīgi, ka ir uzpūsts vēders un neizdalās gāzes un izkārnījumi. Ja kolikas pamatā akūts zarnu iekaisums, tām raksturīga caureja, gļotaini izkārnījumi. Aknu kolikas rodas, ja pa žults izvadceļiem migrē žultsakmens, nieru kolikas - ja akmens pārvietojas pa urīnvadu (skatīt urīnceļu akmeņu slimība). Kolikas ir arī akūta apendicīta laikā. Gļotainajām kolikām raksturīga liela gļotu daudzuma izdalīšanās un stipras sāpes vēderā. Ārstē, novēršot kolikas cēloni. Ja ir zarnu samešanās vai iesprūdums, ārstē ķirurģiski. Ja kolikas pamatā zarnu iekaisums, ārstē ar diētu, fizikālām procedūrām, medikamentiem. Aknu un nieru kolikas ārstē ar medikamentiem vai ķirurģiski.
