FIZISKĀS ĪPAŠĪBAS

cilvēka spējas izdarīt dažādas kustības (pacelt smagumu, noskriet noteiktu distanci, pārvarēt šķērsli). Kustību izpilde saistīta ar vienas vai otras fiziskās īpašības attīstīšanu. Izšķir šādas galvenās fiziskās īpašības: spēku, ātrumu, izturību, veiklību, lokanību. Fizisko īpašību attīstības līmeni nosaka noteiktas balsta un kustību aparāta, kā arī pārējo cilvēka organisma sistēmu morfoloģiskās, funkcionālās un bioķīmiskās īpatnības. Augsts fizisko īpašību attīstības līmenis liecina par labu veselību un fizisko attīstību. Fizisko īpašību attīstību sekmē regulāras fiziskās kultūras un sporta nodarbības. Spēks - cilvēka spēja panākt maksimālu muskuļu sasprindzinājumu ārējās pretestības pārvarēšanai. Muskuļa maksimālā spēka lielums atkarīgs no muskuļa fizioloģiskā šķērsgriezuma, saīsināmo šķiedru daudzuma, no

CNS uz muskuli ejošo impulsu biežuma, no ķīmisko procesu ātruma muskuļaudos. Galvenie spēka vingrinājumi: smaguma celšana (hanteles, svara stienis, svara bumbas, pildbumbas u.c.), pievilkšanās, spiešana balstā, rāpšanās pa virvi, pietupieni, vingrojumi ar partnera pretestību u.c. Izdarot spēka vingrinājumus, nedrīkst aizturēt elpu. Spēka noteikšanai lieto dinamometru.

Ātrums - cilvēka spēja izdarīt kustības minimālā laikā. Kustību ātrumu nosaka

CNS funkcionālais stāvoklis un attiecīgo kustību trenētība, muskuļos norisošās vielu un enerģijas maiņas reakciju ātrums, kā arī muskuļu struktūra. Galvenie ātruma vingrinājumi: 100 metru skrējiens, sporta spēles, kustību rotaļas, lēcieni, mešana, šķēršļu pārvarēšana. Ātruma attīstīšanai jānotiek optimālā

CNS stāvoklī (kad cilvēks labi jūtas, nav noguris). Izturība - cilvēka spējas ilgstoši izpildīt kādu darbību, nesamazinoties tās efektivitātei, spēja pretoties nogurumam. Izšķir vispārīgo, speciālo, ātruma un spēka izturību. Izturību nosaka augstākās nervu darbības tips un norūdījums, asinsrites un elpošanas sistēmas darbaspējas, sporta tehnikas apgūšanas pakāpe, gribasspēks. Izturību attīsta ar ilgstošu skriešanu, riteņbraukšanu, peldēšanu, airēšanu, sporta spēlēm vai izraudzīto sporta veidu, izpildot jebkuru darbību pat nogurumā. Jāpievērš uzmanība pareizai elpošanai. Veiklība - cilvēka spēja ātri apgūt jaunas kustības, ātri pārkārtot tās, tikko mainās ārējie apstākļi. Veiklību nosaka

CNS nosacījuma refleksu krājums, plastiskums un koordinācijas spējas, visu analizatoru, sevišķi kustību analizatora funkcionālais stāvoklis. Veiklību attīsta ar akrobātiku, vingrošanu, lēcieniem, sporta spēlēm, neparastiem ķermeņa stāvokļiem u.c. Lokanība - cilvēka spēja izpildīt kustības ar plašu amplitūdu. Lokanība atkarīga no locītavu uzbūves, muskuļu un saišu elastības, ārējās vides t°, diennakts laika. Lokanību attīsta galvenokārt ar stiepšanas (pasīviem un aktīviem), atsperīgiem un vēzienveida vingrojumiem. Attīstot jebkuru fizisko īpašību, jāņem vērā vecums, dzimums, veselības stāvoklis, fiziskā attīstība, fiziskā sagatavotība un individuālās īpatnības.

Fiziskās kultūras un sporta nodarbību higiēnas pamatprincipi: harmoniska vispārējās fiziskās sagatavotības apvienošana ar specializāciju attiecīgajā sporta veidā; pakāpeniska slodzes palielināšanās; racionāla fiziskās slodzes un atpūtas mija. Labus sporta rezultātus un veselību veicinošu efektu sportists var sasniegt ar racionālu, pareizu un regulāru dienas režīmu. Diena jāsāk ar rīta rosmi (skatīt higiēniskā vingrošana); jāpievērš uzmanība ādas kopšanai (skatīt personiskā higiēna); jāievēro pareiza un regulāra ēdienreižu secība; uzturā jābūt pietiekamam pamatvielu, vitamīnu un minerālvielu daudzumam, pareizām uzturvielu attiecībām (skatīt uzturs); jāievēro pareizs miega režīms (lai organisms spētu atjaunot darbaspējas, jāguļ ne mazāk kā 8 stundas diennaktī); nedrīkst smēķēt un lietot alkoholu. Dienas režīms jāievēro arī no sporta nodarbībām brīvajās dienās. Sporta apģērbam jābūt ērtam, vieglam, atbilstošam meteoroloģiskajiem apstākļiem, fizisko vingrinājumu intensitātei un ilgumam; tas nedrīkst ierobežot kustības. Jālieto gaisa caurlaidīgi higroskopiska auduma sporta tērpi, lai tie uzsūktu sviedrus un ļautu tiem iztvaikot no ķermeņa virsmas, tā pasargājot organismu no pārkāršanas. Nodarbībām ieteicams vasarā kokvilnas, bet ziemā - vilnas vai piemērota sintētiska auduma sporta tērps. Dažos sporta veidos (alpīnismā, planierismā, slēpošanā, burāšanā), lai organisms neatdzistu, virs sporta tērpa jāvelk virsvalks, kas nelaiž cauri vēju un ūdeni. Ja sporta tērps ir pārāk silts, tas rada pastiprinātu svīšanu, kas savukārt veicina organisma atdzišanu - cilvēks var saaukstēties. Sporta apaviem jāpasargā kājas no mehāniskas un termiskas iedarbības, no mitruma. Tiem jāatbilst sporta veidam un jābūt ērtiem, viegliem, izturīgiem. Vieglatlētikas, sporta spēļu u.c. sporta veidu nodarbībās, kas saistītas ar mehānisku iedarbību uz kāju pēdām, sporta apavos jāvalkā mīkstas, porainas ieliekamās zoles, kas pēdas un papēžus pasargā no sasitumiem. Slēpotāju un alpīnistu apaviem jābūt ūdens necaurlaidīgiem, ar labām siltumīpašībām, tajos ieteicams valkāt vilnas zeķes. Vilnas zeķu valkāšana sporta apavos ieteicama arī vasarā, jo tās labi uzsūc sviedrus. Fiziskās nodarbībās un jo sevišķi sacensībās nedrīkst lietot jaunus, iepriekš neievalkātus apavus, jo tie var noberzt kājas. Lai sporta apavi būtu higiēniski un izturīgi, tie regulāri jātīra un jāvēdina.