ENCEFALĪTS
galvas smadzeņu iekaisums. Encefalītu var ierosināt vīrusi, baktērijas u.c. mikroorganismi. Izšķir primāro encefalītu, kad ierosinātājs vispirms rada iekaisumu galvas smadzenēs, un sekundāro encefalītu, kad galvas smadzeņu iekaisums ir cita orgāna vai ķermeņa daļas iekaisuma sarežģījums (piem., gripas, malārijas, masalu gadījumā). Visbiežāk encefalītu ierosina vīrusi, no kuriem dažus pārnēsā odi un ērces. Šos encefalītus sauc par transmisīviem encefalītiem. Odi pārnēsā Japānas, Amerikas, Austrālijas encefalīta vīrusus. Ērces pārnēsā t.s. ērču encefalītu, divviļņu piena drudža, Skotijas u.c. encefalīta vīrusus. PSRS teritorijā, kā arī Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā biežāk sastopams ērču jeb pavasara-vasaras encefalīts, taigas encefalīts. Ērču encefalīta vīruss ir izturīgs pret zemu t°, neizturīgs pret augstu t°. To pārnēsā ērces - Ixodes persulcatus un Ixodes ricinus. Vīrusa cirkulācijā dabā piedalās zīdītāji (galvenokārt grauzēji un mājlopi), putni u.c. Ērču encefalīta vīrusa pērēkļi izkaisīti mežu joslās, taigā, piepilsētas mežos. Cilvēks inficējas no ērces koduma, kā arī no inficēta dzīvnieka piena (dzīvniekiem slimības pazīmes neizpaužas). Cilvēku parasti inficē pieaugušas ērces, tāpēc visbiežāk ar ērču encefalītu saslimst pavasarī un vasaras sākumā, kad ērces ir visaktīvākās. Tomēr inficēšanās iespējama arī citos mēnešos. Inkubācijas periods - 1 - 21 diena. Ērču encefalīts biežāk sākas strauji - ar paaugstinātu t°, galvassāpēm, vemšanu. T° var paaugstināties vienreiz vai vairākkārt un tāda palikt dažas dienas vai vairākas nedēļas. Var būt apziņas un samaņas traucējumi. Visbiežāk sastopamas t.s. neizteiktās ērču encefalīta formas, kam ir vāji izteiktas saslimšanas pazīmes. Smadzeņu šķidrumā rodas iekaisumam raksturīgas pārmaiņas. Atsevišķos gadījumos attīstās kustību nervu šūnu bojājums muguras smadzenēs un sakarā ar to šļauganā parēze, biežāk kakla un roku muskuļos. Tad slimnieks nespēj noturēt galvu taisni, pleci nošļūk, rokas šļaugani nokarājas gar sāniem. Dažreiz pievienojas bulbārā paralīze, elpošanas traucējumi, sejas muskuļu paralīze, vietēji vai vispārēji krampji. Ārstē tikai slimnīcā, lietojot speciālus serumus, vitamīnus u.c. līdzekļus. Pēc akūtā procesa norimšanas lieto fizikālās procedūras, ārstniecisko fizkultūru, kūrortterapiju. Profilakse ietver vispārējus un individuālus pasākumus. Vispārējie aizsardzības līdzekļi: mežu retināšana un tīrīšana, ērču un grauzēju iznīcināšana. Individuālie aizsardzības līdzekļi: speciāli apģērbi, kombinezoni, dažādas vielas, kas atbaida ērces (kampars, timols, mentols u.c). Izejot no meža, rūpīgi jāapskata viss ķermenis. Piesūkusies ērce rūpīgi jāizņem, neatstājot ādā tās mutes orgānus; koduma vietu dezinficē ar spirtu. Ērce jāsadedzina. Individuālajā profilaksē sevišķa nozīme ir vakcinācijai. Vakcīnu ievada 2 - 3 mēnešus pirms slimības uzliesmojuma sezonas. Otrs PSRS sastopams encefalīta veids ir letarģiskais jeb Ekonomo encefalīts. To ierosina neirotropisks vīruss; pastāv uzskats, ka vīruss izplatās pilieninfekcijas ceļā. Pēdējos 40 gados sastopami tikai atsevišķi letarģiskā encefalīta gadījumi, agrāk tam bija epidēmiju raksturs. Biežāk slimo ziemas mēnešos. Slimība sākas strauji ar drudzi, galvassāpēm, vemšanu, miega traucējumiem (ilgstošu miegainibu - letarģiju vai bezmiegu). Bieži rodas acu ābolu muskuļu paralīze, šķielēšana, redzes attēla dubultošanās, augšējā plakstiņa noslīdējums. Dažreiz ir reibonis, žagošanās, mīmikas muskuļu paralīze, pastiprināta svīšana, siekalošanās. Letarģiskais encefalīts var norisināties arī bez nervu sistēmas bojājuma pazīmēm, tikai ar vispārīgām infekcijas pazīmēm vai arī bez simptomiem. Pēc akūtā perioda, kas ilgst 2 - 4 nedēļas, var iestāties pilnīga vai šķietama izveseļošanās. Ja izveseļošanās ir šķietama, pēc vairākiem gadiem vai gadu desmitiem rodas encefalīta hroniskā fāze - parkinsonisms. Letarģiskā encefalīta slimnieks akūtajā periodā jāārstē slimnīcā, bet hroniskajā periodā var ārstēties ambulatoriski. Japānas encefalīts sastopams galvenokārt Tālo Austrumu piejūras rajonos. Šā encefalīta ierosinātāju pārnēsā odi. Galvenais infekcijas avots ir putni, mājlopi u.c. dzīvnieki. Japānas encefalīts norisinās akūti, ar augstu t°, drudzi, vemšanu, samaņas traucējumiem. Raksturīgs locekļu muskuļu stīvums, paralīze, krampji, elpošanas traucējumi. Jāārstē slimnīcā.
