DARBA HIGIĒNA
higiēnas nozare, kas pētī cilvēka darbaspējas, kā arī darba procesa un darba apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu. Darba procesā cilvēku veselību ietekmē dažādi faktori - augsta vai zema t°, paaugstināts vai pazemināts atmosfēras spiediens, troksnis, ultraskaņa, vibrācijas, dažāda veida elektromagnētiskais lauks un starojums, putekļi, toksiskas vielas (skatīt kaitīgie arodfaktori). Cilvēka organismu var nelabvēlīgi ietekmēt pats darba process, piem., ķermeņa piespiedu stāvoklis, ilgstošs atsevišķu orgānu un sistēmu sasprindzinājums, paaugstināta darba intensitāte u.tml. Visiem šiem faktoriem iedarbojoties uz organismu, attīstās arodslimības.
Darba higiēnas galvenais uzdevums ir arodslimību profilakse (skatīt individuālie aizsarglīdzekļi; drošības tehnika), kā arī cīņa pret nogurumu. Darba higiēna izstrādā higiēnas normas darba apstākļu uzlabošanā, strādājošo personiskajā higiēnā, darba un atpūtas režīmā, kā arī ieteikumus darba aizsardzības likumiem u.c. pasākumus cilvēka veselības aizsardzībā. PSRS sanitārajā likumdošanā reglamentēts pieļaujamais putekļu, gāzu, dažādu vielu tvaiku daudzums darba telpu gaisā, kā arī gaisa t° un mitrums, trokšņa intensitāte un skaļums, vibrāciju frekvence un amplitūda, jonizējošā starojuma intensitāte u.c. Šo normu ievērošanu kontrolē valsts sanitārais epidēmijas dienests. Darba higiēna ir cieši saistīta ar fizioloģiju, psiholoģiju, fiziku, ķīmiju u.c. zinātnēm.
