AURA
pēkšņi radušies īslaicīgi (līdz dažām sekundēm) psihiski un psihoveģetatīvi traucējumi, parasti epilepsijas lēkmes sākums. Reizēm aura sastopama kā izolēts simptoms. Auras laikā slimnieks apkārtējos iespaidus neuztver, bet subjektīvi pārdzīvoto vēlāk atceras. Auras izpausmes ir dažādas un norāda uz bojājuma perēkļa lokalizāciju smadzenēs. Biežākie auras veidi ir sensoriskā, veģetatīvā un motoriskā. Sensoriskajai aurai raksturīgi dažādi uztveres traucējumi (galvenokārt redzes, arī dzirdes, taustes, ožas halucinācijas). Veģetatīvā aura izpaužas dažādu veģetatīvu traucējumu veidā (visbiežāk spiediens pakrūtē, reibonis, sāpes sirds apvidū, slikta dūša, sirdsklauves). Motoriskās auras laikā rodas neapzinātas kustības (slimnieks velk uz papīra apļus un līnijas, metas skriet, griežas apkārt, izģērbjas). Aura var izpausties arī depersonalizācijā, derealizācijā, domāšanas traucējumos (domu uzplūdi, neapzināti radušās domas). Auras periodā bieži vērojama pēkšņa garastāvokļa maiņa, kas saistīta ar baiļu sajūtu, disforiju vai ari eiforiju un ekstāzi.
