AUGSTĀKĀ NERVU DARBĪBA
cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu integrālā darbība, kas veido psihisku funkciju neirofizioloģisko pamatu un regulē indivīda izturēšanos atbilstoši mainīgajiem ārējās vides apstākļiem un organisma vajadzībām. Terminu ieviesis un mācību par augstāko nervu darbību izveidojis I. Pavlovs: pēc viņa uzskata augstāko nervu darbību realizē nosacījuma refleksi un beznosacījuma refleksi, kas «. . nodrošina organisma sarežģītās attiecības ar apkārtējo pasauli . .» (I. Pavlovs. Darbu izlase. R., 1952, 187. lpp.).
Dažkārt augstākā nervu darbības jēdzienā nepamatoti ietver arī cilvēka augstākās psihiskās funkcijas. Šāda paplašināta gan neirofizioloģiska, gan psiholoģiska satura apzīmēšanai piemērots termins ir «neiropsihiskā darbība». Termins augstākā nervu darbība paturams smadzeņu neirofizioloģisko mehānismu un likumsakarību, to vidū nosacīti reflektoriskās darbības likumsakarību apzīmēšanai.
Augstākā nervu darbībā būtiska nozīme ir lielo pusložu garozas funkciju specializācijas un lokalizācijas dinamiskajam raksturam, kā arī nervu sistēmas tipam. Ievērojot abu neirālo procesu - ierosas un kavēšanas - stiprumu, līdzsvarotību un kustīgumu, t.i., to, cik ātri tie nomaina viens otru, I. Pavlovs dzīvniekus iedalīja 4 tipos un konstatēja, ka tie visumā atbilst Hipokrata aprakstītajiem cilvēka temperamenta tipiem: stiprais, līdzsvarotais, kustīgais tips atbilst sangviniķim, stiprais, līdzsvarotais, mierīgais jeb nekustīgais tips - flegmatiķim, stiprais, nelīdzsvarotais jeb uzbudināmais tips - holēriķim un vājais tips - melanholiķim. Taču, ievērojot cilvēka augstākās nervu darbības pirmās un otrās signālsistēmas mijiedarbības īpatnības, I. Pavlovs izšķīra cilvēkam tikai 3 nervu sistēmas tipus: mākslinieka tipu, kura domāšanā un pasaules uztverē dominē pirmās signālsistēmas nosacījuma refleksi (gleznotāji, mūziķi u.c), domātāja tipu, kuram spēcīgi darbojas otrās signālsistēmas nosacījuma refleksi, dominē abstraktā domāšana (matemātiķi, filologi u.c), un vidējo tipu, kuram nervu sistēmas funkcijās nav spilgta pārsvara ne pirmajai, ne otrajai signālsistēmai (pie šā tipa pieder vairākums cilvēku).
Nervu sistēmas tips veidojas iedzimto nervu sistēmas īpašību un mūža gaitā saņemto ietekmju kopiedarbībā. Tāpēc nervu sistēmas tipa izveidošanā un nostiprināšanā liela nozīme ir saprātīgai audzināšanai. I. Pavlova mācībā par augstāko nervu darbību uzsvērta fiziskā un psihiskā norišu vienotība, zinātniski pamatoti fizioloģiski mehānismi, uz kuriem balstās tie sarežģītie fizioloģiskie procesi, kas saistīti ar ārējās objektīvās pasaules atspoguļošanos cilvēka apziņā.
