AUGSNE
irdens zemes garozas virskārtas slānis, ko veido minerālvielu un organisko vielu daļiņas, starp kurām ir poras, kas pildītas ar gaisu, ūdeni un dažādiem mikroorganismiem. Pēc mehāniskā sastāva (daļiņu lieluma) izšķir smilts, smilšmāla, mālsmilts un māla augsni, pēc veidošanās procesa - velēnu augsni, podzolētās augsni, purva augsni u.c.
Augsnē, ko veido rupjas daļiņas, piem., smilts augsne, ir daudz lielu poru. Šādās augsnēs ļoti labi filtrējas ūdens, tajās labi noris aerācija. Rupjgraudainās augsnes parasti ir sausas, netīrumi tajās ātri sadalās, jo labi noris mineralizācijas procesi. Rupjgraudainās augsnes pieņemts apzīmēt par veselīgām, jo arī mikroorganismi tajās ilgi nedzīvo. Sīkgraudainās augsnes, piem., māla augsnes sīkajās porās ilgi saglabājas mitrums, jo gaiss un ūdens slikti filtrējas. Augsnē ir ļoti daudz mikroorganismu. Neapdzīvotās vietās augsnē ir tikai saprofīti. Apdzīvotās vietās, kur nav pareizi organizēta atkritumu savākšana un likvidēšana, augsnē kopā ar dažādiem netīrumiem var sakrāties daudz patogēno mikroorganismu, kas tur nonāk galvenokārt ar izkārnījumiem, urīnu, notekūdeņiem utt. Daļu no šiem mikroorganismiem iznīcina bakteriofāgi un augsnes mikroflora; tos iznīcina arī saules stari. Daļa mikroorganismu izžūst vai arī aiziet bojā nelabvēlīgos t° apstākļos.
Ar cilvēka izkārnījumiem augsnē var iekļūt arī zarnu parazītu olas; augsnē olas nogatavojas un var saglabāties ilgāk par gadu. Cilvēka organismā tās iekļūst ar netīriem dārzeņiem, ūdeni, augsnes putekļiem.
Augsnes tīrības pakāpes raksturošanai izmanto galvenokārt kolititru (mazākais augsnes daudzums gramos, kurā atrodama viena zarnu nūjiņa), mikroorganismu koloniju skaitu un helmintu olu kopējo skaitu noteiktā augsnes daudzumā (parasti vienā kg). Augsne uzskatāma par tīru, ja kolititrs nav mazāks par 1. Augsnei ir liela nozīme dažādu elementu riņķojumā dabā.
No augsnes tipa un ķīmiskā sastāva ir atkarīgs augu un dzīvnieku audu ķīmiskais sastāvs. Ja kāda ķīmiskā elementa daudzums augsnē ir nepietiekams vai arī pārāk liels, tad arī ūdenī un pārtikas produktos tā daudzums neatbilst normai; tas var ietekmēt iedzīvotāju veselības stāvokli, piem., ar endēmisko kāksli cilvēki slimo apvidos, kur augsnē ir nepietiekams daudzums joda, nelabvēlīga ietekme uz cilvēka organismu ir arī nepietiekamam fluora un kobalta daudzumam augsnē. Augsnē var nokļūt veselībai kaitīgi rūpniecības uzņēmumu atkritumi, uzkrāties lauksaimniecības ķimikālijas; tas var ietekmēt produktu organoleptiskās un ķīmiskās īpašības un cilvēka veselību.
Augsnes pašattīrīšanās process ir samērā ilgstošs un sarežģīts, tas atkarīgs no augsnes aerācijas. Pašattīrīšanos paātrina augsnes uzrakšana un uzaršana. Augsnes pārblīvēšana ar atkritumiem pašattīrīšanās procesu palēnina, tāpēc svarīgi ir pareizi organizēt apdzīvoto vietu aptīrīšanu un teritorijas sanitāros aizsardzības pasākumus. Augsnes maksimālā diennakts t° ir augstāka par gaisa t°; Augsnes virskārtas segums - augu valsts - samazina augsnes t° diennakts svārstības, tā ietekmējot mikroklimatu.
