ASTĒNIJA
psihisks un fizisks nespēks, vājums, kam raksturīgs novājināts nervu sistēmas tonuss. Astēnijas pazīmes ir viegla nogurdināmība, nespēja izturēt sasprindzinājumu un vispārēja psihiskās aktivitātes pamazināšanās (skatīt arī neirastēnija; psihastēnija). Vidēji smagai astēnijai raksturīgs pazemināts uzbudināmības slieksnis. Cilvēks kļūst pārlieku jūtīgs, to satrauc skaļi trokšņi, spilgta gaisma, sarunas. Garastāvoklis svārstīgs, mainās pat niecīgu iemeslu dēļ, daudzkārt rodas kaprīza neapmierinātība un raudulība (emocionāls vājums); bieži ir galvassāpes, nemierīgs miegs, veģetatīvi traucējumi. Smagas astēnijas gadījumā slimnieķs ir pasīvs, maz uztver apkārtējos kairinājumus, garastāvoklis apātisks vai nomākts.
Astēnija ir ļoti bieža un nespecifiska slimību izpausme, visbiežāk rodas pēc pārciestām infekciju slimībām, intoksikācijām, traumām, ilgstošas psihiskas un fiziskas pārslodzes, sāpēm, kā arī progresējošu organisku CNS slimību un dažu psihožu gadījumā. Ja ir organiskas CNS slimības, astēnijai pievienojas pavājināta atmiņa, pastāvīgs raudulīgums (aterosklerozes slimniekiem), reibonis, atmiņas pavājināšanās un ārkārtīgi stipra uzbudināmība (pēc pārciestas galvas smadzeņu traumas). Smagas astēnijas gadījumā ārstē pamatslimību; lieto vispārspēcinošus un nomierinošus līdzekļus. Vieglākos gadījumos astēnija ātri izbeidzas pēc atpūtas un pilnvērtīgas diētas. Profilaksē nozīme ir pareizam darba un atpūtas režīmam.
