ASINSRITES SISTĒMA

slēgta vadu sistēma, pa kuru cirkulē asinis. Pastāvīgo asins plūsmu (asinsriti) nodrošina šās sistēmas centrālais orgāns - sirds. Asinis pa asinsrites sistēmu piegādā audiem barības vielas un skābekli, bet aizvada no tiem vielmaiņas produktus un ogļskābo gāzi. Asinis transportē arī iekšējās sekrēcijas dziedzeru hormonus. Asinsrites sistēma piedalās ķermeņa t° regulācijā. Ādas asinsvadiem paplašinoties, siltuma aizplūšana palielinās, bet, tiem sašaurinoties, samazinās.

Asinsrites sstēmas asinsvadus iedala artērijās, kapilāros un vēnās. Pa artērijām asinis plūst projām no sirds. Artērijas pakāpeniski sazarojas līdz arteriolām (vissīkākajām artērijām), kuras pāriet kapilāros. Tie aužas cauri gandrīz visiem orgāniem, veido tajos tīklu un pāriet vēnulās (vissīkākajās vēnās). Vēnulas saplūst sīkās vēnās un, pakāpeniski savienojoties, veido arvien lielākas vēnas, pa kurām asinis plūst atpakaļ uz sirdi. Audos sākas arī limfas kapilāri (skatīt limfātiskā sistēma); dažos orgānos tie ir vienīgie, kas uztur vielmaiņu starp šūnām un iekšējo vidi. Dažās vietās organismā ir īpaši kapilāru tīkli, t.s. brīnišķīgie tīkli, kas savieno arteriolas ar arteriolām (nierēs) vai vēnulas ar vēnulām (aknās).

Gandrīz visos orgānos bez kapilāru tīkla vēl ir arī arteriovenozas anastomozes - īsi asinsvadi, kas savieno artērijas ar vēnām, apejot kapilāru tīklu. Tās regulē asins plūsmu cauri kapilāru tīklam. Orgāna darbības laikā anastomozes ir slēgtas un asinis plūst pa kapilāriem, bagātīgi apgādājot orgānu ar asinīm. Pārējā laikā anastomozes atvērtas un lielākā daļa asiņu aizplūst pa tām.

Asinsrites sistēmai ir lielais un mazais asinsrites loks. Lielais asinsrites loks sākas no sirds kreisā kambara ar aortu, pa kuru plūst arteriālas, ar skābekli piesātinātas asinis. Aortas zari - artērijas pakāpeniski sazarojas līdz kapilāriem. Kapilāru sienas ir plānas, un asinis tajos plūst lēni, tāpēc skābeklis un barības vielas viegli var pāriet no asinīm audu šūnās, bet ogļskābā gāze un vielmaiņas produkti - no audiem asinīs. Kapilāru tīklā arteriālās asinis kļūst venozas un atgriežas atpakaļ uz sirdi pa vēnām, no kurām abas galvenās - augšējā un apakšējā dobā vēna ieplūst labajā sirds priekškambarī, kur arī beidzas lielais asinsrites loks. Mazais asinsrites loks sākas no sirds labā kambara ar īsu artēriju - plaušu stumbru. Tas sadalās 2 plaušu artērijās, pa kurām plūst venozas asinis uz plaušām. Plaušās artērijas sadalās kapilāru tīklā, kas aptver plaušu alveolas. Šai tiklā ogļskābā gāze no venozajām asinīm izdalās alveolu gaisā, bet asinis, piesātinoties ar alveolu gaisā esošo skābekli, kļūst arteriālas. No kapilāru tīkla sākas sīkas vēniņas, kas saplūst lielākās vēnās. Tās izveido plaušu vēnas (2 no katras plaušas), pa kurām arteriālās asinis atgriežas sirds kreisajā priekškambarī, kur beidzas mazais asinsrites loks. Att.