ASINSIZPLŪDUMS
asiņu uzkrāšanās apkārtējos audos vai ķermeņa dobumos sakarā ar asinsvada bojājumu. Asinsizplūduma cēlonis var būt ne vien traumatisks asinsvadu bojājums, bet arī asins recēšanas traucējumi vai palielināta kapilāru sienu caurlaidība (skatīt diatēze, hemorāģiskā). Nereti abi šie faktori kombinējas. Asinsvada traumatiska bojājuma gadījumā parasti rodas relatīvi lieli asinsizplūdumi traumas apvidū. Cilvēkiem, kam palielināta kapilāru sienu caurlaidība, raksturīgi sīki asinsizplūdumi ādā vai gļotādā, bet no nelielām traumām šajos gadījumos var rasties arī plašas hematomas. Ja asinsizplūdums neliels, asiņu šķidrā daļa uzsūcas ātri, bet formelementi sadalās un to sastāvdaļas uzsūcas lēnāk. Asinsizplūdums ādā raksturīgi plankumi (zilumi), kas vairākkārt maina krāsu; to nosaka pigmenti, kas atbrīvojas, sadaloties asins formelementiem. Asinsizplūdums smadzenēs var būt pamatā insulta hemorāģiskajai formai.
Ārstēšana. Daudzu sīku asinsizplūdumu gadījumā jānovērš slimības cēloņi un jālieto līdzekļi, kas mazina kapilāru sienu caurlaidību (C vitamīns, P vitamīns, kalcija sāļi u.c). Traumatiska asinsizplūduma profilakses nolūkā pie traumas vietas jāpieliek auksts priekšmets, ledus u.tml. Plašu traumatisku asinsizplūdumu gadījumā jāgriežas pie ārsta, jo var būt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.
