ARAHNOIDĪTS
galvas vai muguras smadzeņu apvalku iekaisums, kas saistīts ar saaugumu veidošanos. Arahnoidīta cēloņi var būt dažādi. Liela nozīme ir vīrusu un baktēriju ierosinātām infekcijām, iekaisuma procesiem ausīs, deguna blakusdobumos, acu ābolos, mutes dobumā (galvas smadzeņu arahnoidīts), patoloģiskiem procesiem krūšu un vēdera dobumos, mugurkaulā (muguras smadzeņu arahnoidīts). Arī galvas un muguras traumas veicina arahnoidīta rašanos. Iekaisums attīstās visos, bet galvenokārt mīkstajos smadzeņu apvalkos, galvas un muguras smadzeņu virspusē, nervu saknītēs. Rodas apvalku saaugumi, cistas, smadzeņu šķidruma cirkulācijas traucējumi.
Slimības gaita var būt akūta vai hroniska, bieži ar uzlabošanos un pasliktināšanos. Galvas smadzeņu arahnoidīta gadījumā ir dažāda rakstura un intensitātes galvassāpes. Atbilstoši arahnoidīta lokalizācijai var izveidoties dažādas galvas smadzeņu pusložu, smadzenīšu, smadzeņu stumbra, galvas smadzeņu nervu bojājuma pazīmes. Iespējamas epileptiskas lēkmes, parēze, jušanas traucējumi, redzes pavājināšanās, redzes attēla dubultošanās, reibonis, līdzsvara, dzirdes traucējumi utt. Muguras smadzeņu arahnoidītam raksturīgas sāpes mugurā, krūškurvī, locekļos, parēze, jušanas, urinēšanas un vēdera izejas traucējumi. Arahnoidīta diagnozi apstiprina smadzeņu šķidruma analīze, pneimoencefalogrāfija un mielogrāfija.
Ārstēšana. Jālikvidē slimības un visi iekaisuma procesi, kas izraisa arahnoidītu. Bez tam lieto bijohinolu, lidāzi u.c. medikamentus. Hronisku arahnoidītu ārstē arī ar fizikālām procedūrām; dažreiz nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.
